2012.gada 15. novembris.
Informāciju sagatavoja Rektoru padomes sekretariāts.
PROJEKTS
Ministru prezidentam V. Dombrovskim
ATKLĀTĀ VĒSTULE
par IZM studiju programmu alternatīvo vērtējumu
Pēdējās dienās lielu augstākās izglītības nozares un arī plašākas sabiedrības uzmanību piesaistījusi ESF projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" (turpmāk - projekts) ekspertu vērtējumu pārvērtēšana, ko veikusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - t.s. "studiju programmu alternatīvais vērtējums". Kā precīzi tika norādīts Ministru kabineta 25.09.2012. sēdē , kurā tika izvērtēts IZM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas norisi un pirmajiem rezultātiem" - IZM kā nozares atbildīgajai institūcijai ir tiesības veidot "alternatīvo vērtējumu". Tomēr šādu vērtējumu nedrīkst veidot, ignorējot tiesību aktus un selektīvi izvēloties nekorektus paņēmienus, lai pamatotu IZM subjektīvo viedokli par studiju programmu "pareizo" vērtējumu.
Par IZM "alternatīvajā vērtējumā" sagrozīto ekspertu atzinumu, izmantoto nekorekto metodoloģiju, pieļautajiem ētikas pārkāpumiem, kvalitatīvo datu vērtēšanu ar kvantitatīvām metodēm publiski ir izteikušās gan institūcijas, gan vairāki lietpratēji, kuru vērtējumam pievienojamies un neuzskatām par nepieciešamu šeit atkārtot viņu izteiktos argumentus (Dr. A.Prikulis, ViA rektore V.Daukšte, LU profesors M.Hazans un LU rektors M.Auziņš ). Atsevisķi augstskolu pārstāvji ir norādījuši arī uz projekta ietvaros organizētā ekspertu vērtējuma kvalitātes kontroles trūkumiem.
Atbildot uz M.Hazana un AIP pamatoto kritiku, IZM 14.11.2012. publicēja atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par IZM veikto studiju programmu izvērtējumu. Diemžēl, IZM publicētās atbildes nesatur vērā ņemamus argumentus, tādēļ nākas secināt, ka IZM ir palaidusi garām izdevību izvērtēt "alternatīvā vērtējuma" kļūdas, izvēloties taktiku uzturēt, mūsuprāt, kļūdaino nostāju.
Vairāki apstākļi vedina domāt, ka IZM alternatīvais vērtējums nav nejauša kļūda vai pārpratums. Jau šā gada vasarā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 26.07.2012. sēdē izskatot projekta starprezultātus, IZM pārstāvis Dmitrijs Kuļšs norādīja, ka IZM apšaubot projekta starprezultātus, kas ministrijas ieskatā esot "pārāk maigi". IZM pārstāvis uzskatīja, ka vājām un likvidējamām studiju programmām esot jābūt vairāk nekā 55! Par IZM pārstāvja izteikumiem var pārliecināties gan sēdes audioierakstā, gan tās atspoguļojumā presē. 23.10.2012. ministrs Ķīlis par tādām, kuru ilgtspēja ir apdraudēta, nosauc jau 150 programmas. Visubeidzot, 07.11.2012. par nefinansējamām tiek atzītas jau 162 programmas, un vēl 93 programmām tiek noteikta analīze - papildus ekspertu jau veiktajam vērtējumam. Tādējādi, dažu mēnešu laikā IZM "nekvalitatīvo" programmu skaitu ir palielinājusi no 55 līdz 162.
Šādas IZM darbības tiek veiktas laikā, kamēr AIP īstenotais projekts tiek turpināts. Tikai projektam noslēdzoties, būs iespējams izdarīt pilnvērtīgus secinājumus par izvērtēto studiju programmu ilgtspēju (nevis "kvalitāti", kā to norāda IZM - kvalitāte nešaubīgi ir svarīgs kritērijs, tomēr - tikai viens no kritērijiem, kas vērtējams kontekstā ar cēloņiem), kā arī izstrādāt priekšlikumus to pilnveidei, slēgšanai, finansējuma pārtraukšanai vai u.tml.
Latvija ir tiesiska valsts - likumi un citi valsts varas institūciju pieņemtie tiesību akti ir jāievēro ikvienam, arī ministrijai. Latvijas Republikas valdība 25.09.2012. ir nolēmusi, ka "turpmākajam finansējuma sadalījumam par pamatu tiek ņemts Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ekspertu iesniegto studiju programmu vērtējums". IZM "alternatīvā vērtējuma" izmantošana finansējuma sadalījumam būtu pretrunā ar valdības lēmumu. Domājams, IZM to apzinās, tomēr velta ievērojamus laika un darbaspēka resursus "alternatīvā vērtējuma" izstrādei.
Ar apšaubāmām metodēm apstrādājot ekspertu sniegto programmu kvalitatīvo novērtējumu, apzinoties MK lēmuma tiesiskās sekas, IZM ir nevis apstrādājusi datus, bet veikusi potenciāli prettiesiskas manipulācijas ar projekta starprezultātiem, tādējādi maldinot sabiedrību. IZM maldinošā informācija tika izmantota 11.11.2012. TV3 raidījuma "Nekā personīga" izveidotajā Latvijas augstskolu topā. Tops, ko žurnālisti izveidoja, izmantojot IZM piedāvātos datus, uzskatāmi parādīja IZM lietoto manipulatīvo metožu lietošanas sekas. Latvijas augstskolu un koledžu tops, kas balstās uz sagrozītiem datiem, var nodarīt grūti novēršamu kaitējumu augstākās izglītības institūciju reputācijai kā Latvijā, tā ārvalstīs, apdraudēt izglītības pakalpojumu eksporta potenciālu, kā arī iespējas iekļūt starptautiskajos universitāšu reitingos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī publiskajā telpā izskanējušo ministra Roberta Ķīļa apstiprinājumu, tam, ka viņš ir "alternatīvā" novērtējuma līdzautors un ir gatavs uzņemties politisko atbildību, aicinām: ministru Robertu Ķīli uzņemties politisko atbildību un demonstrējot politiķa cienīgu rīcību paziņot par atkāpšanos no Izglītības un zinātnes ministra amata.
Preses relīze LETA