Studentu pieredze

2010./2011.

 

Āfrika Eiropā jeb kā man iet Rumānijā

 

Tik daudz dzirdēts par vampīru un Drakulas zemi un ne mazums joku par rumāņiem... Esmu šeit jau gandrīz 2 mēnešus un joks par „gribi redzēt Āfriku Eiropā - aizbrauc uz Rumāniju“ ir nevienreiz vien apstiprinājies. Tu vari nopirkt biļeti uz operu, kuras izrādes diena ir atcelta. Tu vari aiziet uz kino, nopirkt biļeti, bet demonstrē pavisam citu filmu! Skatoties teātri vai operu, tu vari uzgrauzt čipsus vai uzēst līdzi paņemtas sviestmaizes. Te arī apstiprinās vēl viens joks - “Pat, ja lidojums ilgst 20 minūtes, rumāņi no somām velk ārā kukurūzu”. 

 

Jocīgākais ir tas, ka man šeit ļoti, ļoti patīk un esmu iejutusies!

 

Ar prieku dodos uz lekcijām, kur mani sagaida smaidīgi kursabiedri un pasniedzēji. 

 

Gleznošanas departamentā daudz laika tiek veltīts eksperimentiem, mums ļauj izpausties. Jāpiebilst, ka viena praktiskā nodarbība ilgst no plkst. 8.00-12.00 un ir 3 dienas pēc kārtas. Pēc plkst. 13.00 sākas teorētiskās nodarbības.

 

Tekstila departamentā mācos rumāņu valodu un tekstilu bez priekšzināšanām, tādēļ viss, ko iemācos ir jauns un aizraujošs.

 

Kopā esam 30 Erasmus studeni, kas šeit ieradušies no 13 valstīm (Portugāles, Itālijas, Anglijas, Beļģijas, Francijas, Lietuvas, Slovākijas, Čehijas, Moldovas, Polijas, Ungārijas, Latvijas un pat no Venecuēlas).  Dzīvojam nesen celtā studentu hotelī, kas vairāk atgādina viesnīcu, nevis kojas un par mums šeit ļoti rūpējas. Piemēram, 2x nēdēļā tiek izmazgāta mūsu veļa (bezmaksas) un par kopmītnēm jāmaksā tikai 8.50 Ls/mēnesī. Sabiedriskais transports ~ Ls 0.55, biļete uz kīno, operu, teātri no Ls 1.10- 1.70, pārtrika līdzīgi vai nedaudz lētāk kā Latvijā, bet materiāli skolai dārgāki.

 

Par gypsyiem jeb čigāniem... tos šeit visbiežāk redzu kaut ko pārdodam, slaukot ielas vai ubagojot. Tie šeit ir ļoti daudz, bet nav tik uzbāzīgi kā pie mums. Esot Rumānijā rekomendēju aiziet uz "Gypsy kings" koncertu, kā arī katru sestdienu ir čigānu tirgus, līdzīgi kā mūsu "Latgalītē" var atrast viss kaut ko.

 

Izrādās arī par latviešiem Rumānijā radies iespaids, ka Latvijā dzīvo ļoti daudz veģetāriešu, jo gan Santa Vinklere, gan Ance Markovska, gan Gundega Leiere (kuras braukušas iepriekš), kā arī es, esam veģetārietes. Nācās skaidrot, ka tā ir tikai sagadīšanās un, ka Latvijā veģetāriešu nemaz nav tik daudz.

 

Ballītes tuvojoties siltajai sezonai notiek ar vien vairāk un par jautrību šeit sūdzēties nevar!

 

Ja esi nolēmis(-usi) doties uz Transilvānijas galvaspilsētu Cjuj-Napocu vai vienkārši vēlies ko pajautāt - raksti droši guntakozokaru@gmai.com

 

Gunta Kozokaru

Mākslas programmas

3. kursa studente

Erasmus apmaiņas programmas ietvaros studēju  Universitatea de Arta si Design, Cluj-Napoca, Rumānija.

 

 

 

Sveicieni no saulainās zemes Beļģijas

 

Studēju studiju programmā Vēstures un sociālo zinību skolotājs 3. kursā. Šobrīd atrodos Beļģijā flāmu daļā, nelielā industrializētā pilsētā Haselta, kur esmu ERASMUSĀ skolotāju programmā Profesionālās Izglītības Augstskola Limburgā. Šeit esmu pavadījusi 2 mēnešus un jūtos kā mājās. Dzīvoju flāmu reģionā un pamazām apgūstu gan beļģu daudzpusīgo kultūru, gan arī daču valodu. Esmu sajūsmā par savu izvēlēto valsti, augstskolu un kursu. Mēs esam 17 cilvēki no 6 valstīm, Spānijas, Grieķijas, Kanādas, Polijas, Čehijas un Beļģijas. Valodas un kultūras dažādību var just daudzās lietās. Jāmācās domāt citādāk, ir gan smieklīgi pārpratumi, gan lieliskas sarunas. 

 

Studiju programma ir interesanta un piesātināta, noteikti nav garlaicīgi. Pirmās divas nedēļas studiju ietvaros iepazinu Beļģiju un tās skolas sistēmu. Apmeklējām skolu kur bērni mācās no dažādām nacionalitātēm, ebreju skolu, beļģu vidusmēru skolu un daudzas pilsētas. Tā ir neatsverama pieredze redzēt un sajust valsts problēmas un plusus skolas izglītības sistēmā un vienkārši valsts politikā. Ebreju skola ir atstājusi visdziļāko kultūras šoku. Esam devušies daudzās ekskursijās gida pavadībā, gan uz Briseli un Eiropas Parlamentu, Antverpeni, pilsētu Māstrihtu Holandē un vēl daudzām citām Beļģijas pilsētām. Beļģija atrodas ceļošanai stratēģiski labā vietā. Gan autobusu, gan vilcienu, gan lidmašīnu (Rynair) biļetes, lai dotos uz Londonu, Parīzi, Amsterdamu un citām sapņu pilsētām ir lētas un izdevīgas. 

 

Pavisam noteikti iegūstu jaunu zināšanu līmeni, jo lekcijas nebūt nav akadēmiskas, bet pat ļoti interaktīvas un radošas. Lekcijās pašam daudz jādarbojas un tiek atklātas jaunas nezināmas lietas. Lektori neaizraujas atstāstīt teoriju, bet rīkojas ļoti praktiski. Esam apmeklējuši un piedalījušies Stāstu festivālā, gatavojam šobrīd teatrālu uzvedumu skolēniem. Drīz būs arī prakse. Un šeit strādāt ar bērniem ir ļoti interesanti. Skolēni ir zinātkāri un draudzīgi.

 

Studentu dzīve... Dzīvoju studentu viesnīcā un lielākā pulcēšanās vieta ir virtuve vai TV istaba. Tas nekas, ka interneta ātrums ir tāds, ka vari paspēt aiziet no 3. stāva uz 1. stāvu uzsildīt ūdeni tējai un atnākot atpakaļ draugiem. lv vēl nebūs atvēries. Šī internacionālā vieta ir lieliska. Visi ir kā liela ģimene, zina par lielākajām studentu ballītēm, var arī vienkārši gatavo internacionālas vakariņas un jautrās sarunās vakari paskrien nemanot. Pa pilsētu lielākoties pārvietojos ar ļoti vienkāršu un studentisku divriteni. Studentiem ir iespējas apmeklēt sporta nodarbības pa brīvu, esmu iemēģinājusi kikboksu, apmeklēju Zumbas nodarbības un uzspēlēju badmintonu. Pilsētā ir maz klubu, ļoti pietrūkst latviešu ballēšanās stila. Te cilvēki vairāk dodas uz tāda tipa kā krogi, pasēž, iedzer, „uzsit klaču” un dodas mājās. Un lielākie ballīšu zvēri ir tieši ERASMUS studenti, kuri ballējas līdz agram rītam. Bet jestrākiem alkohola mīļiem šeit var šķist ļoti dārgi iegādāties vienkāršāko kokteili, bet alus ir tikpat lēts kā ūdens.

 

Grūti pierast pie eiro un protams, ka ir jāiemācās iepirkties saprātīgi, ja neseko līdzi, tad drīz var attapties bez līdzekļiem. Ēdiens... Cik ļoti esmu noilgojusies pēc latviešu ēdieniem, kartupeļiem un karbonādēm, augļiem un dārzeņiem. Šeit lielākā daļa no ēdieniem ir fasēti un garšo mākslīgi. Portugāļi šeit augļus vispār nevar ieēst, bet iknedēļas tirgus visu labo. Ikviena pastaiga pa pilsētu beidzas ar beļģu vafeli, kas tiešām ir debešķīga. Beļģi ir izslavēti ar šokolādi, vafelēm, franču frī un alu! Vēl es teiktu, ka šeit ir neaprakstāmi skaistas vietas ko apmeklēt. Ja izmanto „GO PASS” biļeti, tad katru nedēļas nogali sev var uzdāvināt pa skaistam ceļojumam. 

 

Nav vērts satraukties par valodas barjeru, ātri pierod un citiem valstu pārstāvjiem ir gan milzīgāks akcents, gan vārdu trūkums. Pats neatsveramākais ir tas, ka tiešām iepazīst dažādus cilvēkus, kultūru un uzlabo valodas prasmes. Satraukums jāmet pie malas un jāļaujas neatkārtojamā piedzīvojumā svešā zemē, kas pavisam drīz jau kļūst par mājām.

 

Tot ziens (Uz drīzu tikšanos)

Elita Medne

Vēstures un sociālo zinību skolotājs, 3. kurss

 

Mans Erasmus stāsts

 

Esmu izmantojis abas ERASMUS programmas sniegtās iespējas, proti, tika pavadīts 1 studiju gads Dānijā, Aalborgā studējot dizainu un tehnoloģijas. Otra lieta bija prakse Austrijā, kas ilga 9 mēnešus. Ar abiem braucieniem esmu ļoti apmierināts. Gan studijas, gan prakse ir bijušas ļoti, ļoti noderīgas manai profesionālai izaugsmei. Abi šie posmi ir bijuši fantastiski manā dzīvē un tos abus es atcerēšos kā ļoti bagātinošus un interesantus. Noteikti!

 

Vispirms vēlos pastāstīt par savu pirmo braucienu, izmantojot ERASMUS studentu apmaiņas programmu, aizbraucot studēt Dānijā. Periods sākās 27.08.2008. un ilga līdz 26.06.2009. NOEA akadēmijā, kas ir plaši zināma kā augstākā mācību iestāde ar padziļinātu biznesa ievirzi. Studijas bija saistošas, jo ļoti biju ieinteresēts tieši komercijā un mārketingā. Pārsvarā strādājām grupās un darba uzdevumi bija cieši saistīti ar reāliem pasūtījumiem. Neaizmirstams bija brauciens uz Kopenhāgenu, kurā varēju ļoti daudz, ko redzēt un apskatīt. Arī sadzīviskā puse bija izdevusies. Teju visu laiku pavadīju atrodoties sportistu koledžā AAB. Ieguvu daudz jaunu paziņu un arī dažus lieliskus internacionālus draugus. Dāņu futbolists – Jeppe, Indonēziešu  badmintonists Rizkys un Lietuviešu Vitauts bija mani draugi, ar kuriem joprojām draudzējos. Atmiņā palikušas klubu naktis un salsas deju apmeklējumi. Bija tik ārkārtīgi daudz piedzīvojumu. Vienu reizi pamatīgi aizkavējos skolā sakarā ar kārtējo grupu darbu un mani koledžas biedri uzskatīja, ka esmu pazudis, teju neizsludināja vispārēju manis meklēšanu ar Dānijas bruņoto spēku iesaistīšanu. Tad vēl mežā piedzīvojām lapsas uzbrukumu, ārprāta traukšanos pa pilsētu ar riteņiem, trakulīgas dejas, galvu reibinošas draudzības spēles futbolā un biljardā. Aalborgā arī atradu savas konfesijas Septītās dienas adventistu draudzi, kurā mani ļoti mīļi un silti uzņēma. Tur jutos īpaši gaidīts, apmeklējot dievkalpojumus.  Šis laisk tiešām bija brīnišķīgs.

 

Esot praksē Austrijā vairāk izjutu to, kā ir būt vienam. Šeit pamatā varu runāt par šī posma un pieredzes lietderību un nozīmīgumu manā profesionālajā izaugsmē. Caur praksi varēju labāk saprast to, ko nevēlos darīt. Darbs saistījās ar dizaina un reklāmas materiālu izstrādi un sastādīšanu. Prakses laikā strādāju pie mājas lapas dizaina izveides, grafiskā salikuma izstrādes un maketēšanas Eiropas lielākajai sporta izstādei ISPO 2011 Minhenē. Darbojos arī pie logo zīmes izveides jaunai atzara līnijai un filmas scenārija un režijas izveides ekstrēmās slēpošanas vēsturiskajai filmai. Brīvajā laikā nodarbojos gan ar kalnu, gan distanču slēpošanu.

 

Kā galvenās kultūras atšķirības varētu minēt Dānijas multikulturālo vidi, Austriešu izteikto nacionālismu. Abās valstīs, kurās pabiju kā galveno pārvietošanās līdzekli starp pilsētām izmantoju vilcienu. Taču Dānijā uz skolu braucu ar riteni. Dzīvošanas izmaksas abās valstīs ir stipri līdzīgas. Esot Austrijā noteikti vajadzētu apmeklēt Zalcburgu un Vīni. Esot DK iesaku apskatīt Kopenhāgenu ar tās apskates objektiem.

 

Jaunajiem ERASMUS studentiem novēlu būt gudriem izvēlē starp labo un ne tik labo, ko piedāvā ārzemju kultūras. Esiet gudri un drosmīgi!

 

Krišjānis Kārkls

Datordizains, 4.kurss

11.07.2011


 

Quando os sonhos se tornam reais ...

 

 

Óla, meus amigos! (Sveiki, mani draugi!)

 

Drīz aizritēs trīs krāsām bagāti mēneši kopš esmu Portugālē. Šajā brīnišķīgajā valstī ierados augusta beigās. Dzīvoju Leiriā – jaukā, tipiskā portugāļu pilsētā, kurā Erasmus studenti apguva portugāļu valodu. Mēnesis Leiriā bija skaistākais atvaļinājums, kādu jebkad biju baudījusi. Ar spilgtiem iespaidiem par Dienvideiropas valsti, kultūru, cilvēkiem un ieradumiem. Nogaršoju daudzus tradicionālos portugāļu saldumus, augļus, vīnus, sangriju, espresso, jūras veltes.... Ceļoju. Tā kā esmu Tūrisma vadības 2. kursa studente, apmaiņas brauciens man ir milzīgs ieguvums.


 

Baudot vasaru, Leirias centrā

 

Pēc Leiriā pavadītā mēneša devos uz Penichi, lai studētu ESCOLA SUPERIOR DE TURISMO E TECNOLOGIA DO MAR (ESTM) do Instituto Politécnico de Leiria (IPL), šeit uzturēšos vienu mācību semestri.

 

Peniche, dēvēta arī par labāko sērfinga vietu pasaulē, ir pilsēta Atlantijas okeāna krastā. Pilsētas infrastruktūra balstās uz dabas dotajiem resursiem, respektīvi, okeānu, tādēļ īpaša nozīme Peniches iedzīvotāju dzīvēs tiek piešķirta zvejniecībai. 

 

Peniche

 

Mana mīļā Portugāle ir valsts, kas manī raisa divējādas sajūtas: ir brīnumjauki ieradumi un lietas, kuras mācos no portugāļu tautas un centīšos paņemt līdzi uz Latviju (piem., sabučošanās, iepazīstoties vai satiekot draugus), kā arī ir gana daudz nepieņemamā. 

 

Portugālē viss norit lēnām un bez steigas. To pašu varu apgalvot arī par studjām universitātē. Kā arī jāatceras, ka īstam portugālietim ir sava laika izjūta. Portugāļu tauta mīl kavēt, sākot no 15 līdz 30 minūtēm, līdz pat 1 stundai saviesīgās ballītēs. Arī skolā lekcijas var iesākties vēlāk, kā plānots. Taču par šādiem sīkumiem nevajag satraukties, jo šī taču ir Portugāle! 

 

Studiju biedri un pasniedzēji ir atsaucīgi, taču vienmēr pašam jāuzņemas iniciatīva un jāvēršas pēc palīdzības, ja tāda ir nepieciešama. Citiem ceļotgribētājiem pirms došanās uz Portugāli varu ieteikt nedaudz apgūt portugāļu valodu. Tas būs milzīgs pluss. Un palīdzēs ātrāk aklimatizēties jaunajā vidē. Skaista valoda – daudz šņācošo, mīksto skaņu ‘š’, ‘č’, ‘uš’, ‘uš’, ‘ļ’, ‘ņuš’, ‘žiņ’....

 

Erasmus ir iespēja mācīties. Daudz. Ar to es nedomāju tikai akadēmiskās zināšanas. Erasmus ir iespēja mācīties no dzīves! 

 

Tā es to definēju sev. Es ierados Portugālē, lai mācītos no dzīves ...

 

Ar cieņu, Linda Brūdere.

Tūrisma vadības studente

 

 

 

Veiksmes stāsts no Alborgas, Dānijā

 

Par savu Erasmus valsti izvēlējos Dāniju, pilsētu – Ablorga. Pirms atbraukšanas šeit necentos studēt un meklēt informāciju par šo pilsētu, gribēju ar to iepazīties pati, ne caur dažādiem informācijas avotiem.

Viena maza, jauka centra ieliņa

 

Bija pārsteigta, par tās izmēriem, nešķita, ka tā būs tik liela, arī cilvēku šeit ir divas reizes vairāk kā Liepājā. Pirmā ievērojamā atšķirība bija tā, ka visas sabiedriskās iestādēs norisinās liela kņada, nav tukšu kafejnīcu vai veikalu, kā tas visbiežāk ir Liepājā.

 

Lai gan tipiskais dāņu rudens ir lietains un pelēcīgs, bez saules un ar īpašu drūmu noskaņu, šogad ir samērā daudz saulainu dienu, par ko ļoti priecājos, jo tas ir iemesls vairāk uzturēties ārpus telpām.

 

Iesākumā mitinājos UC House, tur bija samērā jauki, ja neņem vērā faktu, ka skola atradās otrā pilsētas galā un katru rītu nācās celties 2 stundas agrāk, lai laikā nonāktu lekcijā. Man radās iespēja dzīvot dzīvoklī kopā ar citiem latviešiem un vienu ungāru, ļoti tuvu centram. Ļoti priecājos, ka izmantoju šo iespēju, jo saulainās dienās uz skolu varu doties ar kājām, bet sliktā laikā braucu ar autobusu.

Tur tālumā, pie augstā torņa, ir mana skola

 

Pirmo gadu mārketinga un vēl dažas programmas ir jaunā ēkā, kas ir tiltam otrā pusē. Telpas ir ļoti jaukas un ērtas.

 

Mācības šeit pamatā ir ļoti līdzīgas kā mūsu universitātē – pasniedzējs ir izveidojis Power Point prezentāciju un pēc tās vadoties stāsta teoriju, minot piemērus no dzīves. Atšķiras tikai patstāvīgi veicamie uzdevumi. Tie ir vairāk praktiski ne tik daudz saistīti ar teoriju. Tiek dotas dažādas situācijas, kā varētu būt reālajā dzīvē un tās ir jārisina, ņemot iegūstamo informāciju arī no reālas dzīves un resursiem, ko pats vari atrast.

 

Pasniedzēji ir ļoti laipni un atsaucīgi, vienmēr izpalīdzēs, ja ir radušās kādas neskaidrības.

Velosipēds, ko vari paņemt par 20 kronām (~2ls) un atlikt atpakaļ, kad tas vairs nav vajadzīgs. Daži ar to šeit nobraukā visu semestri, man pietika ar pāris dienām

 

Protams, Dāniju nevar iedomāties bez velosipēdiem. To šeit ir pilnīgi visur. Katram ir vismaz viens, ja ne vairāki. Iesākumā biju pārliecināta, ka arī man noteikti būs nepieciešams velosipēds, taču nolēmu, ka varu pārvietoties ar kājām vai autobusu.

 

Protams, pirmais mēnesis bija ļoti grūts, nācās daudz pašai meklēt informāciju un interesēties, jo neviens to manā vietā šeit nedara un nedarīs, bet ar laiku, kad jau ir saprasta visa sistēma, ir daudz vieglāk.

 

Pilsētā notiek arī daudz kultūras aktivitāšu, mani visvairāk saista dažādi koncerti, kas gan ir samērā dārgi, taču pa retam varu atļauties, vai arī atrodas tāds, kas ir bez maksas.


 

Līva Dzerkale

Iestādes un uzņēmuma vadība, 3.kurss