Studentu pieredze

2013./2014.

JUTA VIĻUMSONE,

Bakalaura studiju programmas „Dizains” studente

Valsts: Portugāle

Uzņemošā augstskola: Leirijas Politehniskais institūts

 

Man kā Liepājas Universitātes 2. kursa studentei tika dota iespēja gadu doties ERASMUS apmaiņas programmā uz Portugāli –mazā, draudzīgā un radošā pilsētiņā – Caldas da Rainha.

Mācību process Portugālē salīdzinot ar Latvijas augstākās apguves studijām ir daudz atšķirīgāks. Tur ir daudz radošāka un brīvāka pieeja studijām.

Kā vienu no ieguvumiem noteikti jāmin iespēja strādāt ar dažādām tehnikām – metāla, koka, keramikas, stikla u.t.t. Tas man lika saprast, kura mākslas nozare/profils mani saista visvairāk un ar ko es varētu saistīt savu nākotni.

Ar saviem izstrādātajiem studiju darbiem bija iespēja piedalīties pilsētas pasākumos un citos sabiedriskos notikumos, kā, piemēram, mana un Elīnas Leibas kopīgi veidotā instalācija ar nosaukumu „Take it” tika prezentēta mākslas, mūzikas, teātra un dizaina festivālā „Caldas Late Night 18”.

Leirijas Politehniskais institūts sadarbībā ar ERASMUS rīkoja dažādas ekskursijas un pasākumus, kuros bija iespēja satikties ar pārējiem ERASMUS studentiem, pavadīt lielisku laiku kopā, smelties un iedvesmoties jaunām idejām.

Studijas notika portugāļu valodā, kas man kā studentam bez jebkādām valodas zināšanām likās mulsinoši – taču tas neradīja grūtības. Pirms paša studiju sākuma bija 3 nedēļu intensīvie valodu kursi. Dizaina pasniedzēji bija atsaucīgi – neskaidrību gadījumā vienmēr bija gatavi palīdzēt, vienmēr pārliecinājās vai viss skaidrs.

Laiks ārpus studijām nepieciešams pavadīt tikpat kvalitatīvi cik studiju laikā. Velosipēds šī gada laikā Portugālē kļuva par vienu no labākajiem draugiem. Ar to katru dienu mēroju ceļu no savas dzīvesvietas līdz skolai, kā arī brīvdienās devos izbraucienos uz vietējiem ciematiņiem un pludmalēm.

Noteikti nākamajiem ERASMUS studentiem iesaku izmantot brīvo laiku Portugālē, lai iepazītu tās neatvairāmo dabu, valsts kolorītu, atvērtos un draudzīgos iedzīvotājus. Noteikti baudiet brīnišķīgās pludmales, izmēģiniet sērfot Atlantijas okeānā, dodieties baudīt slaveno portvīnu tā dzimtajā vietā – Porto un brīnišķīgos tranvajus Lisabonā, kas jūs aizvedīs uz tūristu neskartām un neiepazītām pilsētas pērlēm.

 Esiet aktīvi, dodieties ārpus savām mājām un skolas soliem – tikai tā iepazīsiet pasauli, radīsiet sevī iedvesmu, kas būs vērtīgs ieguvums nākotnei un personīgajai attīstībai.  

 

 


 

IEVA VĪTOLA,

Bakalaura studiju programmas „Eiropas valodu un kultūras studijas” studente

 

Valsts: Slovākija

Uzņemošā augstskola: Matej Bel universitāte


 

Erasmus programmai pieteicos pēdējā brīdī, jo bija neliels satraukums par patstāvīgu dzīvi tālu no mājām , kā arī par finansiāliem līdzekļiem, taču saņēmos un noteikti savu lēmumu nenožēloju. Tas bija labākais lēmums, kādu līdz šim esmu pieņēmusi savā dzīvē. Slovākijā pavadīju 5 mēnešus un šis laiks šķita par maz.

Pirms uzsāku dalību Erasmus programmā, nebiju ceļojusi tālāk par Lietuvu. Tā kā Slovākija atrodas Eiropas centrā, ceļošana bija vienkārša un nebija tik dārga. Pabiju Serbijā, Austrijā un Ungārijā, kā arī paceļoju pa pašu Slovākiju. Slovākijas daba ir fantastiska, ziema ir siltāka un pavasaris iestājās ātrāk.

Slovāki ir ļoti izpalīdzīgi un smaidīgi, vienmēr apjautājas, kā jūtos, kas jauns. Katrā lekcijā, ko apmeklēju, sastapu vismaz vienu cilvēku, ar kuru izveidojās ciešāks kontakts. Tas ļāva ieraudzīt latviešus citā gaismā, proti, es domāju, ka mēs neesam tik atvērti pret mūsu Erasmus studentiem. Erasmus studentiem gandrīz katru dienu tika rīkots, kāds pasākums, piemēram, dažādas tematiskās ballītes, ekskursijas, sportiskās aktivitātes, semināri, spēles.

Par finansiālajiem apstākļiem Slovākijā nav jāuztraucas, ēdiens un apģērbs ir lētāks un man pietika līdzekļi, lai arī paceļotu. Man bija pirmā pieredze padzīvot „kojās”, un biju patīkami pārsteigta salīdzinot ar mūsu kopmītnēm. Katrā istabiņā ir sava duša un tualete, balkons, virtuve gan jādala ar 16 cilvēkiem, taču tas nekādā ziņā nebija apgrūtinājums, tieši otrādi, pat ļauj vēl vairāk iepazīties ar citiem Erasmus studentiem un kopā jauki pavadīt laiku. Ir iespēja pasūtīt pusdienas un vakariņas skolas ēdnīcā, kas dažreiz atbrīvo no vakariņu gatavošanas mājās pēc nogurdinošas dienas . Bija iespēja saņemt tīru gultas veļu katru otro nedēļu, istabiņu iztīrīja apkopēja reizi nedēļā, pa istabiņas logu pavērās brīnišķīgs skats uz kalniem.

Slovāki, izņemot jauniešus, nerunā angliski, ar to ir bijušas problēmas, piemēram, policijā, kad bija jākārto uzturēšanās atļauja, taču ar budy vai kāda cita slovāka palīdzību visu vienmēr var nokārtot. Ir vieglāk, ja zina krievu valodu, jo valodas ir diezgan līdzīgas, un studiju beigās var jau droši mēģināt sarunāties slovāku valodā.

Mācības Mateja Bela Universitātē ir grūtākas, vismaz valodas. Mācījos franču valodu, pārsvarā visi franču valodu ir mācījušie jau no sākumskolas, tāpēc valodas līmenis bija augstāks, tomēr tiku līdzi un neizkritu nevienā eksāmenā. Universitātē ir pieaicināti ārvalstu pasniedzēji, man lekcijas bija pie amerikāņu un franču pasniedzējiem. Tas ļāva dzirdēt īsto valodu, kā arī sajust šo tautību mentalitāti.

Iesaku visiem mest savas šaubas pie malas un izmantot šo brīnišķīgo iespēju apskatīt svešas zemes, satikt ļoti daudz jauku cilvēku, nodibināt kontaktus, un pāri visam apgūt daudz jaunu zināšanu un pieredzes.

 

 

 


 

ELZA PUHOVA,

Bakalaura studiju programmas „Dizains” studente

Valsts: Portugāle

Uzņemošā augstskola: Leirijas Politehniskais institūts

 

Dodoties ceļā, pēdējā brīdī koferī ieliku plānu mētelīti un divus bikšu pārus, būdama diezgan pārliecināta, ka tos neizmantošu. Un kā vēl izmantoju. Augustā un septembrī, pārvietojoties pa saulē izkaltēto zemi, prātoju, kā pasargāt savus tumšos matus no uzliesmošanas, taču no novembra līdz martam, mitinoties kā pirmajā, tā otrajā internacionālajā dzīvoklī, pārliecinājos, ka Portugāles ziema spēj būt nopietns pārbaudījums. Pateicoties tam, ka apkures sistēma portugāļu mājās ir ārkārtīgi liels retums un privilēģija, iepazinos ar termoforu. Cīnoties pret mitrumu, kopā ar biedriem radījām arī pāris citus, ļoti radošus telpu apsildīšanas mehānismus. Salīdzināšanai – janvāra mīnus divdesmit grādu kailsals Latvijā šķita patīkamāks par Portugāles septiņus grādus „silto” ziemu.

Jebkādi laika apstākļi patiesībā ir mazsvarīgi iepretim Portugāles kontrastainās dabas skaistumam. Veiksmīgā kārtā Caldas da Rainha atrodas pašā Portugāles vidienē, un jebkurš kultūrvēsturisks apskates objekts valsts Ziemeļos vai Dienvidos ir sasniedzams ne vairāk kā četru stundu braucienā, nemaz nerunājot par to, ka Lisabonā var nokļūt stundas laikā. Ceļoju daudz, jo Kaldaša ātri kļuva pārredzama un paredzama, tāpat kā tajā dominējošais Erasmus studentu pūlis, kas ik semestri sastāvēja no slovākiem, turkiem, vāciešim, slovēņiem un latviešiem. Tie, kuriem sakrita vīna dzeršanas paradumi, tad arī visvairāk turējās kopā.

Tā mentalitātes iezīme, ar ko jārēķinās studējot Escola Superior de Artes e Design de Caldas da Rainha, ir izplūdušie laika un vienošanās jēdzieni. Studiju norises haotiskums un lēnais temps brīžiem mēdza tās padarīt nogurdinošas, taču dažkārt tādējādi nonācu pie idejām un risinājumiem, kādus steigā nekad nerastu. ESAD vide ir nepiespiesta, bet vienlaikus ļoti motivējoša, jo skolas tehnoloģiskais nodrošinājums nepiedāvā atrunu, ka trūkst resursu, lai kaut ko īstenotu. Jāņem vērā, ka radošai videi ir sava cena, un no noteikumu maiņas portugāliskā garā izvairīties ir neiespējami. Šādos gadījumos centos reaģēt kā portugālis – saglabāt bezrūpīgu mieru. Atvērtība mainīt iecerēto un improvizēt bija galvenais labsajūtas priekšnoteikums desmit Portugālē pavadītajos mēnešos, jo patiešām daudz kas, pretēji tam, kā tas ir ierastajā vidē, izrādījās atkarīgs no veiksmes.

 

 

 


 

ANNIJA DZERKALE,

 

Bakalaura studiju programmas „Dizains” studente

 

Valsts: RUMĀNIJA

Uzņemošā Augstskola: University of Art of Design in Cluj-Napoca

 

Izvēloties savu Erasmus valsti, izšķīros par labu mākslas un dizaina universitātei, kas atrodas Rumānijā. Mans primārais kritērijs bija valsts piedāvātā augstskola un savu izvēli nevienu mirkli neesmu nožēlojusi.

 

Mācību process šajā universitātē lielā mērā ir atkarīgs no tā, kādā no specialitātēm izvēlas studēt. Ja ir vēlme eksperimentēt, tad ir iespējams izvēlēties lekcijas dažādās nodaļās, bet ja ir skaidrs mērķis, kurā specialitātē vēlas pilnveidoties, iesaku izvēlēties apmeklēt vienu nodaļu un apgūt tās priekšmetus pilnvērtīgi. Katrs pasniedzējs savu mācību priekšmetu uzskatīs kā primāro un vēlēsies perioda beigās uzlūkot pilnvērtīgu projektu, tādēļ ir jāizvērtē savas spējas apvienot dažādu nozaru priekšmetus vienā mācību periodā. Izvēlējos studēt dizaina nodaļā, kur liela vērtība bija pats darba process. Sadarbojoties ar pasniedzēju, tika veidoti individuāli dizaina projekti, kuru gaitā pilnveidotas prasmes un iegūtas jaunas zināšanas izvēlētajā specialitātē. Svarīga ir audzēkņu interese, atdeve un pašdisciplīna, kurām nepārprotami seko katra individuālā izaugsme, kas atspoguļojas gandarījumā par paveikto darbu.

 

Kluža-Napoka ir studentu pilsēta, kas noteikti izklaidēs aktīvus sabiedriskās dzīves piekritējus un lutinās mākslas cienītājus. Pilsētā ir ļoti daudz kafejnīcu un bāru, kas nereti mēdz būt pārpildīti pat darba dienās. Sev tīkamu vietu noteikti atradīs gan kafijas mīļotāji, gan alus cienītāji kā arī tie, kuri meklē mierīgu atmosfēru netraucētam darbam. Ļoti nozīmīgi ir daudzie izstāžu apmeklējumi, kas atstājuši neaizmirstamus iespaidus. Visdažādāko mākslas nozaru speciālisti, profesori un studenti aktīvi komunicē ar sabiedrību un rīko izstādes dažādākajās vietās pilsētā, sākot ar mākslas muzeju, izstāžu galerijām un beidzot ar kafejnīcām, bāriem un pamestām ēkām. Ļoti daudz studentu ir gatavi parādīt savu veikumu vērienīgās izstādēs, nereti izrādot savus darbus kopā ar pasniedzēju darbiem, kas pastiprina to, ka jaunie mākslinieki ir ne tikai audzēkņi, bet arī kolēģi saviem pasniedzējiem.

 

Ceļošanas iespējas valstī ir ļoti plašas gan maršrutu, gan transporta izvēles ziņā. Vairāki studenti izvēlējās ceļot cauri valstij ar autostopu palīdzību un atzina, ka šī valsts tam ir ļoti piemērota atsaucīgo iedzīvotāju dēļ. Mans iecienītākais transports bija vilciens – tas kursē uz dažādām nozīmīgām pilsētām Rumānijā un tajā ir ērti ceļot, lai gan ceļā paiet ļoti daudz laika. Apskates objekti valstī ir ļoti dažādi un katrs var atrast sev tīkamu maršrutu. Pati daba ietver sevī varenu skaistumu, kas vērojams kalnainos apgabalos, kur šosejas spiestas pārvērsties līkumojošās asfalta upēs, neskartos mežos, kur nereti sastopami savvaļas lāči.  Pārsteidzoša ir Bukareste – Rumānijas galvaspilsēta, kas atspoguļo komunisma diktatūras varenību, kalnainais Transilvānijas apgabals ar daudzajām pilsētām, kas saglabājušas viduslaiku vēstures noskaņas ar seno arhitektūru, mūriem, kas ieskauj pilsētu, sarkanajiem dakstiņu jumtiem, vēsturiskiem laukumiem un baznīcām.

 

Uz Rumāniju iesaku doties atvērtiem cilvēkiem, kas ir gatavi iepazīties ar ļoti īpašu valsti, kas neatstās vienaldzīgu, tiem, kas studē mākslu vai dizainu un vēlas pilnveidoties šajās nozarēs, visiem tiem, kam patīk ceļot un kas saskata burvību šķietami vienkāršās lietās. Šeit ir iespēja satikt draugus no dažādām Eiropas valstīm, iepazīt citas kultūras, gūt sapratni par augstskolu līmeni citviet Eiropā un vienreizēju pieredzi, strādājot ar profesionāļiem savā jomā. Visu nosaka paša cilvēka attieksme, tas kā viņš iekļaujas svešā vidē un kā izvēlas komunicēt.

 

Skats uz daudzdzīvokļu māju rajonu no studentes īrētā dzīvokļa. Tālumā redzami kapi, centrs atrodas 20 min attālumā, braucot ar sabiedrisko transportu.

 

 

Apceļojot Rumāniju.

 

 

 


 

 

 

LELDE BIRGERSONE,

Maģistra studiju programmas „Latviešu filoloģija” studente

 

Valsts: ZVIEDRIJA

Uzņemošā augstskola: Stokholmas Universitāte

 

Mani sauc Lelde Birgersone. Esmu Liepājas Universitātes maģistra programmas Latviešu filoloģija 2.kursa studente. Lai arī sākumā šķita, ka manā vecumā (25) trakie studentu piedzīvojumi ir jau aizgājis vilciens, tomēr izlēmu izmantot LiepU doto iespēju doties apmaiņa studijās. Tā kā latviešu filoloģija nav visai internacionāla programma, man nebija plašas izvēles iespējas. Varēju doties uz Lietuvu vai Zviedriju, kur, man par pārsteigumu, Stokholmas universitātē darbojas „Institutionen för baltiska språk, finska och tyska” (Baltu, somu un vācu valodu institūts). Izlēmu par labu otrajai, jo pirms tam biju vairakkārt apmeklējusi Stokholmu, apciemojot draugus, taču gribēju gūt dziļāku priekšstatu par dzīvi, kultūru un izglītību Zviedrijā. Turklāt arī maģistra darba tēma ir saistīta ar zviedru literatūru. Sapratu, ka šī būtu lieliska iespēja.

 

STUDIJAS

Stokholmā pavadīju visu rudens semestri. Tas pietiekoši ilgs laiks, lai saprastu studiju un dzīves Zviedrijā priekšrocības un trūkumus. Sākumā mācību process šķita ļoti lēns, jo man nedēļā bija tikai trīs lekcijas, taču ar laiku sapratu, ka nekāda lielā bezdarbība nebūs. Šeit liels akcents tiek likts uz studentu patstāvīgo darbu. Personīgi, es nesaskāros ar lielu daudzumu teorētisko lekciju. Galvenokārt mācības noritēja semināru formā. Uz katru lekciju tika uzdots apgūt apjomīgu teorētisko materiālu klāstu, kā arī papildliteratūru, kura tika analizēta, balstoties uz paša teorētiskajām zināšanām.

 

Jāsaka, ka lielāko vilšanos sagādāja zviedru valodas kurss iesācējiem. Aizejot uz pirmo nodarbību sapratu, ka viss būs atkarīgs no manas motivācijas un vēlmes apgūt šo valodu, jo grupā mēs bijām 300 studentu. Tiesa gan, pēc pirmā eksāmena bija ļoti daudz „atkritēju”, un otrā līmeņa grupas tika nokomplektētas skaitliski veiksmīgākas – katrā pa 15 studentiem. Līdz ar to darbs veidojās daudz produktīvāks un bija tuvāks kontakts starp studentiem un pasniedzēju. Tagad jau varu teikt, ka spēju nedaudz komunicēt zviedru valodā.

 

STUDENTU DZĪVE

Studentu ārpusstudiju aktivitātēm šeit tiek pievērsta liela uzmanība. Par to rūpējās gan vietējā universitāšu studentu apvienība, gan ERASMUS studentu apvienība un katras fakultātes studentu apvienības. Katru nedēļu studentiem tika piedāvāti vairāki izklaides un kultūras pasākumi, piemēram, gājieni uz muzejiem, kopīgi pikniki, tikšanās ar Nobela prēmijas laureātiem utt. Katru nedēļu tika organizētas arī speciālās ERASMUS studentu ballītes (reizēm pat trīs) dažādos Stokholmas bāros un kafejnīcās. Katram studentam bija iespēja apmeklēt valodu kafejnīcu, kur varēja apgūt jebkuru valodu, iepriekš sameklējot partneri. Mums bija arī iespēja iesaistīties „study-buddy” programmā, kur varēja palīdzēt mācīties gan studentiem, gan skolēniem.

 

Ļoti aktīvi darbojās arī mūsu kopmītņu studenti. Tika rīkoti kopīgi izbraucieni, pikniki, sporta sacensības (mūsu biedri pat izveidoja divas futzāla komandas un piedalījās Stokholmas čempionātā), tematiskās ballītes, kopīgi koncertu un muzeju apmeklējumi utt. Tika veikts arī „lielais atklājums”, ka mūsu kopmītnēs ir sporta zāle, kuru mums ir ļauts apmeklēt bez maksas. Turklāt katru svētdienu kopmītņu pagraba telpā varējām apmeklēt zumbas un salsas nodarbības, arī bez maksas.

 

CENAS

Man šķiet, ka nevienam nav noslēpums, ka Zviedrija ir viena no dārgākajām valstīm Eiropā. Bet, ja iemācās savus izdevumus plānot, izdzīvot var. Tomēr visticamāk, ka būs nepieciešams meklēt, kādu darbiņu, vai vismaz lūgt vecāku palīdzību.

 

Pārtikas cenas nemaz tik daudz neatšķiras. Tomēr nianse ir tāda, ka izdevīgāk ir pirkt pārtiku lielos daudzumos. Piemēram, 400 g siera gabaliņš maksā ap 30-40 SEK (4-5 Euro), bet 1 kg siera maksā ap 49 SEK (ap 6 Euro); tāpat ar šķiņķi – 600 g maksā 70 SEK (8 Euro), bet 1 kg nesagriezta šķiņķa maksā 40 SEK (5 Euro). Tātad izdevīgāk ir pirkt lielāku daudzumu. Īpaši veiksmīgs gadījums ir, ja var vienoties ar istabiņas biedru, ka pirkumus dalāt uz pusēm. Man un manai istabiņas biedrenei šī sistēma izdevās ļoti veiksmīga, līdz ar to ietaupījām diezgan daudz naudiņas uz ēdiena rēķina.

 

Sabiedriskais transports ir ļoti dārgs salīdzinājumā ar Latviju, tomēr pozitīvā atšķirība ir tā, ka ar vienu braukšanas karti drīkst izmantot jebkuru sabiedriskā transporta veidu – metro, tramvaju, autobusu un vilcienu. Es pirku karti uz 3 mēnešiem par 1560 SEK (215) Euro, bet tiešām man nebija jāuztraucas par pārvietošanos. Jebkurā brīdī lec jebkurā transportā un brauc!

 

DZĪVESVIETA

Lieta, par kuru potenciālajiem studentiem Stokholmā vajadzētu satraukties visvairāk, ir dzīvesvieta. Man ļoti noveicās, jo man jau pirmajā izlozes kārtā tika piešķirtas kopmītnes pašā Stokholmas centrā S:t Eriksplan. Šeit viss bija jau gatavs – trauki, segas, spilveni utt. Taču es satiku vairākus studentus, kuriem nebija paveicies ar izlozi, un viņi pie dzīvesvietas tika tikai oktobra sākumā. Ļoti daudzi studenti dabūja kopmītnes ārpus Stokholmas – tādos dzīvojamos rajonos, kā Kista, Haninge, Märsta, Norrtälje vai Södertälje. Ja tiec dzīvot, kādā no šiem rajoniem, ir jārēķinās ar papildu laiku, kas jāpavada ceļā.

 

Kopmītnes ir vislētākais dzīvošanas variants, jo mēneša izmaksas ir apmēram 2500 SEK (286 Euro), taču, ja ir jāmeklē cits variants – dzīvoklis vai istabiņa, tad jārēķinās ar 4000-5000 SEK (450-580 Euro) ik mēnesi.

 

ZVIEDRI

Mentalitātes ziņā mēs daudz neatšķiramies no zviedriem, tomēr, lai cik skumji arī nebūtu to atzīt, zviedri ir daudz kulturālāki un audzinātāki. Reti var redzēt, ka kāds, bērns vai pieaugušais, nometīs atkritumus zemē; saimnieki pēc saviem suņiem vienmēr savāc, tāpēc nav jābaidās parkā apsēsties zālītē; viss vienmēr notiek rindas kārtībā, neatkarīgi no tā, vai tiek gaidīts autobuss, vai stāvēts veikalā pie kases, neviens zviedrs necentīsies paspraukties garām.

 

Pirms es braucu uz Zviedriju, biju dzirdējusi, ka viņi ir ļoti vēsi un atturīgi. Man laikam ir paveicies, jo esmu satikusi „pareizos” zviedrus. Bet, ja nopietni, tad man gribētos šo stereotipu apgāzt, jo es uzskatu, ka zviedri ir ļoti laipni, izpalīdzīgi, pretimnākoši. Tiesa gan zviedri nemīl konfliktēt, tāpēc savu nepatiku viņi visbiežāk patur pie sevis.

 

Valodas ziņā Zviedrija ir vispatīkamākā valsts, kurā es esmu bijusi, jo šeit visi runā angliski, tā kā problēmām saprasties nevajadzētu būt. Tiesa gan papildu darbiņu ir grūti atrast, ja nerunā zviedriski. Visreālākās iespējas angliski runājošiem cilvēkiem atrast darbu ir īru un angļu pabos un kafejnīcās, lielveikalos kā preču krāvējiem un kārtotājiem.

 

TŪRISMS

Tiem, kas pirmo reizi ierodas Stokholmā, pavisam noteikti ir jāieplāno daudz laika, lai apskatītu pilsētas ievērojamākos apskates objektus. Galvenais gala mērķis noteikti ir vecpilsēta Gamla Stan, kur ir iespēja apmeklēt karaļa pili – Kungliga slottet, Nobela muzeju, Stortorget (lielākais un senākais laukums), Mårten Trotzigs gränd (šaurākā (90cm!) iela), dažādas baznīcas. Dabas mīļotājiem iesaku doties uz Skansenu, brīvdabas muzeju, vai arī uz Hāga parku, kur atrodas karaļa vasaras rezidence un karaliskā kapsēta. Tur ir iespēja apskatīt arī dažādus kultūras pieminekļus, kas ir būvēti pēc karaļu pasūtījuma. Pašā pilsētas centrā atrodas Vasa muzejs, kur var izsekot līdzi vikingu vēsturei. Turpat netālu ir arī viens no slavenākajiem hoteļiem, kas atrodas uz burinieka kuģa „Af Chapman”. Stokholmā ir neskaitāmi muzeji, ko ir vērts apmeklēt – Modernās mākslas muzejs, Vēstures muzejs, Fotogrāfijas muzejs, Dabas muzejs utt.

 

Studentu apvienības piedāvā arī dažādus ārzemju braucienus. Piemēram, novembrī tiek organizēts ikgadējais studentu kruīzs uz Rīgu. Tāpat var doties arī uz Helsinkiem un Tallinu. Savukārt ziemas sezonā ir iespēja doties uz Lapzemi, kur var redzēt ziemeļblāzmu un vizināties suņu pajūgā. Šie braucieni nemaz neizmaksā tik dārgi. Kruīzi izmaksā ap 100 Euro, bet Lapzeme ap 200 Euro.

 

PADOMS

Citiem studentiem tiešām iesaku izmantot iespēju un doties apmaiņas studiju programmā. Jo tā ir lieliska iespēja gūt jaunu pieredzi, jaunus draugus un citu pasaules redzējumu. Bet pirms tam pavisam noteikti ir jāizsver, vai esat gatavi arī savilkt jostas, ja izlemjat doties uz dārgām valstīm. Bet, ja kaut ko ļoti gribas, tad arī viss izdodas!

 

 

 


 

 

 

MARIKA AUZIŅA,

Bakalaura studiju programmas „Biznesa organizācija un vadība” studente

 

Valsts: GRIEĶIJA

Uzņemošā Augstskola: The Technological Educational Institute of Central Macedonia at Serres (T.E.I.)

 

Piedzīvojums Olīvzemē jeb Grieķijā

 

Ir pagājuši 5 mēneši olīvu zemē – Grieķijā… Erasmusā vēlējos doties jau pirmajā kursā, bet bija ļoti bail. Otrajā kursā sarosījās 2 manas kursa biedres, kuras man piedāvāja doties Erasmus programmā uz Grieķiju. Vēl labi atceros, ka Monta man teica: „Ja mēs to tagad neizdarīsim, tad nožēlosim!” Tie bija tie pēdējie vārdi, kas mani pamudināja visā tajā iesaistīties. Mēs devāmies 4 meitenes uz Grieķiju pēc zināšanām!

 

Es ļoti labi atceros to brīdi, kad mēs izkāpām Tesalonikos (Grieķijā) ārā no lidmašīnas. Bija tik sutīgi – tajā brīdi vēl īsti nevarēju apzināties, ka esmu tur. Nonākot T.E.I. lielu iespaidu atstāja teritorijas lielais lielums. Mūsu kopmītnes bija ļoti skaistas. Jau ierašanas dienā mēs iepazināmies ar mūsu tagadējām lietuviešu draudzenēm, kuras mums izrādīja pilsētu un iepazīstināja ar jauniem draugiem.

 

Mēs nevarēja sagaidīt mācību sākumu, jo nevarējām iedomāties – kā tas būs? Izrādījās, ka nav tik briesmīgi! Man visvairāk ieinteresēja International Marketingand Management un Information system priekšmeti. Visi pasniedzēji bija ļoti pretīmnākoši, smaidīgi un draudzīgi. Brīžiem, mēs kopā ar pasniedzējiem, gājām uz kafejnīcu un tur, dzerot Frappe (auksta kafija),  pasniedzēji novadīja lekciju. Tas bija visai interesanti, jo gaisotne bija savādāka, līdz ar to arī mēs, visi, bijām ļoti atvērti.

 

T.E.I. mums piedāvāja bezmaksas aerobiku, pinpong zāli, sporta zāli un treneri, kas izveidoja katram speciāli sporta programmu. Mums bija fantastisks treneris, kurš mūs visu laiku uzmundrināja, uzjautrināja un mēdza arī pacienāt ar barankām sportojot. Ar šo cilvēku mēs nevarējām kontaktēties ne angliski, ne grieķiski, tādēļ vienmēr, kāds no sporta zālēs, sportojošiem grieķiem, tulkoja.

 

 

Viens no spilgtākajiem notikumiem notika jau pēc pirmās nedēļas Serres. Man bija tas gods nosvinēt savu 21.dzimšanas dienu grieķu stilā un Grieķijā! Mēs vakarā aizgājām uz Serres galveno laukumu, kur visi kopā man nodziedāja Happy Birthday ar aizdedzinātu sveci – strūklaku. Apkārtējie cilvēki visi brīnījās par mums.

 

Sandra, Monta, Es, Ieva (LT), Jelena (LT), Nadežda un Tomas (LT) fotogrāfē.

 

Galvenais notikums Erasmusābija satikt jaunus cilvēkus, draugus no dažādām valstīm, piemēram no, Lietuvas, Čehijas, Spānijas, Portugāles, Itālijas, Francijas, Vācijas, Ēģiptes un, protams, no Grieķijas. Esot kopā, ar visiem šiem cilvēciņiem, varēja sajust, ka mūs vieno viens – ka mēs esam tik dažādi, bet tomēr dzīvespriecīgi cilvēki. Mēs viens no otra arī mācījāmies apgūt otra cilvēka valsts valodu, kas bija visai jautri, ka arī iepazināmies ar viens otra valsts kultūru.

 

Erasmus laikā noteikti jāceļo. Mēs bijām aizbraukušas uz Ofronino pludmali, Touzlā. Skaistākā pludmalē es nebiju bijusi… maigās smiltis, Egejas jūra un kalni.1, 5h braucienā varēja aizbraukt uz Grieķijas otro lielāko pilsētu Tesaloniki. Šī pilsēta valdzina tūristu ar savu promenādi un vēsturiskām drupām. Mūsu pilsētiņa atradās 3h braucienā no Sofijas, Bulgārijas. Tā bija lieliska iespēja apskatīt arī šo valsti. Braucot mājās pabijām arī Turcijā, Stambulā. Noteikti tur atgriezīšos.

 

Pati Serres pilsētiņa ir maza un kalnu ieskauta. Cilvēki ir ļoti draudzīgi un daudzi zina angļu un vācu valodu. T.E.I. no centra atradās ~15 minušu gājienā. Cenas veikalos bija augstākas, bet ar veikala atlaižu kartēm varēja saņemt atlaides. Katru otrdienu bija tirdziņš, kur varēja nopirkt visu, sākot ar produktiem beidzot ar apģērbu. Studējot tika izdota grieķu studentu apliecības, ar kurām varējām saņemt sabiedriskajā transportā atlaides (tas ļoti noder, ja ceļo).

 

 

Es noteikti jauniem studentiem iesaku doties Erasmusā. Nevajag baidīties! Ir jādodas! Ja ir bail par valodu, tad tiešām nevajag baidīties! Redzēsiet, ka pēc pirmās nedēļas tā izzudīs. Erasmus – tā ir lieliska iespēja ieraudzīt pasauli, iegūt starptautisku pieredzi studējot, iepazīties ar jauniem draugiem un vienkārši pilnveidot sevi! Aiziet!