Esam aizvadījuši sarežģītu gadu – gadu, kad kļuva skaidrs, ka pasaule mainās un līdzi mainās arī mūsu darba un ikdienas dzīve. Ar jēdzieniem “paliec mājās”, „attālināti”, „tiešsaiste”, ar rektores vēstulēm vadības sēžu vietā, ar grāmatu publicēšanu bez šampanieša glāzes un svecīšu smaržas. Jo prātā bija bažas, cik ļoti mēs pārdzīvotu, ja kāds saslimtu. Un tomēr mēs varam izturēt, būdami kopā domās, jo citādi nevaram pastāvēt. Lai kādus skeletus vilktu sev pakaļ daži nīgrie liepājnieki, mēs esam kļuvuši spēcīgāki, to nepamana tikai tie, kas nevēlas ieraudzīt. Topošie zinātņu doktori soli pa solim dodas uz mērķi, dažiem tas būs pavisam drīz – jau 2021. gada sākumā, citiem vēlāk. Kolektīvā ir ienākuši gan gados, gan spēka ziņā jauni kolēģi, savukārt pieredzes bagātie turpina pētījumus, atkal 5 izcilākie autori saņēma Liepājas pašvaldības Zinātnes balvas un ļoti būtiski pieaudzis zinātnisko un lietišķo projektu klāsts. Tātad esam iemācījušies ciešāk sadarboties ar uzņēmējiem, pieteikt projektus un pamazām iekļūstam universitāšu reitingos – šogad pirmoreiz esam starp pasaules zaļākajām universitātēm. Tikko ievēlējām jaunu asociēto profesori un jaunu profesoru. Mums ir savas Gada liepājnieces un Kultūras balvas ieguvējas, ir studenti - jaunie speciālisti, kuri nu jau atkārtoti izcīna medaļas konkursos. Ja man vajadzētu visus nosaukt, mājas lapā nesaietu, vienkārši – no visas sirds priecājamies un apsveicam kolēģus!
Milzīga slodze šogad pieauga visiem, kas strādāja ar studentiem – godprātīgi strādāts attālinātais darbs paņem gan vairāk laika, gan arī koncentrēšanās spēku. Paldies studentiem, kuri to saprata, jo arī pašiem bija jāstudē neierastā formā. Un pateicos vispārējam personālam, sākot no apkopējām, kurām nu nācās dezinficēt darba telpas divreiz dienā, visiem, kuri nevarēja strādāt attālināti, bet bija jānāk uz darbu, kaut arī sejas maskās, tomēr galvenais – ticot, ka visi būsim veseli! Īsi pirms Ziemassvētkiem uzrakstīju mūsu ministrijai pamatojumu, kāpēc nedrīkst samazināt budžeta vietas sociālā darba studentiem un saņēmu atbildi, ka labāk gan būtu sazināties tiešsaistē, nevis rakstiski. Tajā dienā no rīta jau bija Rektoru padomes sēde tiešsaistē, tad Saeimas komisijas sēde tiešsaistē, tad poļu studentei tiešsaistes nodarbība, nokautrējos uzrakstīt, ka vēstuli IZM rakstīju profesoru asociācijas tiešsaistes sēdes laikā jau vakarpusē. Un tāda ir kļuvusi mūsu ikdiena.
Mēs neesam vieni, dalīsimies domās ar kolēģiem, draugiem un radiniekiem, radīsim tajās gadumijas prieku! Esmu pārliecināta, ka zinātnieki uzvarēs Covid izraisīto pandēmiju, izzudīs tās radītais stress, atkal smaržos meijas izlaidumos, tādēļ šobrīd no sirds vēlu veselīgu izturību, savstarpēju atbalstu un dzīves mīlestību, esot pašiem stipriem, būs stipra mūsu Alma Mater!