Liepājas Latviešu biedrības nama izstāžu galerijā apskatāma mākslinieces un LiepU mākslas docētājas Guntas Krastiņas personālizstāde “Neola”. Sākotnējais izstādes atklāšanas datums bijis plānots 1. aprīlis, tomēr pandēmija izstrādāja joku un izstādi nācās atlikt uz vēlāku laiku. “Sākotnēji to visu plānoju saistīt ar Lieldienām, olu un zemi, tāpēc arī nosaukums “Neola”, tomēr šis termins attīstījās citā virzienā. Vai jūs zinājāt, ka pēdējie pētījumi par zemi pierādījuši, ka tai ir ovāla forma?” jautā māksliniece.
“Domāju, ka vīrusa laikā daudzi aizdomājās par savu dzīves eksistenciālo sūtību un par mūsu mājām, planētu Zemi, kopumā. Izstāde ir filozofiskas pārdomas par to, cik visi esam vienoti šajā dzīves telpā, kuras nosaukums ir Zeme. Kas mēs esam, kur mēs esam un uz kurieni īsti ejam?” atklāj G. Krastiņa. Īpaši neparasta māksliniecei šķiet sagadīšanās, ka laikā, kad viņa šīs ovālformas gleznas veidoja, jau tolaik tās saistīja ar zemes jēdzienu, lai gan tobrīd zinātniski pētniecisko darbu par zemeslodes olveida formu vēl neesot bijis. “Vācu ideālisma filozofs Vilhelms Šellings bija teicis, ka māksla ir tur, kur zinātne vēl tikai būs, un šeit es vēlreiz pārliecinājos, ka atbrīvota zemapziņa parāda pārpasaulīgo, ko mēs ar prātu vēl neapzināmies,” saka G. Krastiņa.
Gleznām nav pievienotas lapiņas ar nosaukumiem, jo darbu autore skatītājiem vēlējās dot brīvību nosaukumus izvēlēties pašiem pēc saviem ieskatiem. Ne tikai izstāžu galerijā redzamās gleznas saistītas ar zemes jēdzienu, arī priekštelpā izstādītās lielformāta gleznas, kurās redzami ziedi, ataino mūsu planētas skaistumu. “Mums kā ceļiniekiem šajā planētā tās dāvātie prieki ir jābauda. Jāsaprot, ka mēs neesam lielāki par to visu skaistumu, par dabu. Zeme mūs visus vienā brīdī var noslaucīt,” saka G. Krastiņa.