Rīgā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētājam A. Ašeradenam un komisijas deputātiem
Latvijas Rektoru Padomei
Latvijas Universitāšu asociācijai
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 702/Lp13)
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk tekstā – LIZDA) iepazinās ar likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. LIZDA vairākkārt sniedza atzinumus Izglītības un zinātnes ministrijai par attiecīgajiem grozījumiem Augstskolu likumā, kā arī norādīja un nepieciešamību profesionāli diskutēt par tiem nozaru organizācijām. LIZDA lūdz iesniegt vairākus priekšlikumus:
Augstskolu tipoloģija.
- izslēgt no likumprojekta trešā panta, trešās daļas, 4.punkta vārdus “ne mazāk kā 4000 studējošo”, kas nosaka ka augstskola nodrošina atbilstību minētajiem kritērijiem ne vēlāk kā trīs gadu laikā no studiju programmu īstenošanas uzsākšanas dienas;
- izslēgt no likumprojekta trešā panta, 31 daļas, 2. punkta vārdus “ne mazāk kā 1000 studējošo”, kas nosaka ka augstskola nodrošina atbilstību minētajiem kritērijiem ne vēlāk kā trīs gadu laikā no studiju programmu īstenošanas uzsākšanas dienas;
Pamatojums:
LIZDA uzskata, ka augstskolu tipoloģija ir vajadzīga, un to sadalījums universitāšu, lietišķo zinātņu, un mākslas un kultūras augstskolās ir racionāls, un starptautiskai praksei atbilstošs. LIZDA uztur iebildumu par to, ka augstskolu tipoloģijas kritēriji nav pārdomāti, un īpaši studējošo kvantitatīvo kritēriju aspektā, tie nav reāli. Nepietiekošā augstākās izglītības finansējuma, studējošo skaita samazināšanās apstākļos (piemēram, Latvijas reģiona augstskolās – Liepājas Universitātē un Daugavpils Universitātē), nav korekti prasīt universitātēm/augstskolām izpildīt kvantitatīvos kritērijus par studējošo skaitu trīs gadu laikā no studiju programmu īstenošanas uzsākšanas. Nosakot universitātes/augstskolas studējošo skaita kritērijus, minēts, ka kritēriju nepiemēro, ja universitāte/augstskola zinātniskās institūcijas darbības starptautiskajā novērtējumā ir ieguvusi vidējo vērtējumu - vismaz 3,5 punktus. Atgādinām, ka kopš 2009. gada augstskolas kā zinātniskās institūcijas nesaņem pilnu valsts budžeta finansējumu, kā to nosaka Zinātniskās darbības likums. Kā liecina starptautiskā prakse, pētniecības izaugsme gan lokālā, gan starptautiskā mērogā ir cieši saistīta ar piešķirtā finansējuma apjomu, līdz ar to, ierobežotā zinātnes finansējuma apstākļos nav korekti universitātēm/augstskolām pieprasīt augstu zinātnisko novērtējumu bez atbilstoša finanšu resursa.
Augstskolas padome:
izslēgt no likumprojekta 11.panta vārdus “7) ieceļ amatā un atceļ no amata rektoru, nosaka rektora darba pienākumus, atalgojumu un slēdz ar rektoru darba līgumu, novērtē rektora darbību;”, kas norādīti pie augstskolu padomes pilnvarām (skat. 14.2 pants. Valsts dibinātas augstskolas padomes kompetence, pirmā daļa)
izslēgt no likumprojekta 11.panta vārdu “administratīvo” (skat. 14.1 pants. Augstskolu padome, pirmā daļa)
Pamatojums:
Nosakot augstskolas padomes plašās funkcijas - stratēģiskā, administratīvā, saimnieciskā un finanšu vadība atbilstoši dibinātāja noteiktajiem mērķiem, tiek mazināta augstskolu autonomija un nonivelētas rektora amata funkcijas. Pašreizējā projektā ļoti mazināta rektora loma, padomei pārņemot gandrīz visas institūcijas vadīšanas funkcijas, un tās likumprojektā izklāstītas ļoti detalizēti. Nav vadības un stratēģisko funkciju sabalansējums starp augstskolas padomi un rektoru. Pašreizējā redakcijā rektora amata funkcijas ir mazinātas, un ar padomes funkcijām nesamērīgas, nosakot, ka rektors pamatā tikai īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību, un augstskolas vispārējo vadību.
- papildināt likumprojekta 11.pantu ar jaunu teikumu “Augstskolas padomes sastāvā jāiekļauj viens Latvijas Zinātņu akadēmijas un viens nevalstisko organizāciju pārstāvis”, iekļaujot to “14.3 pants. Valsts dibinātas augstskolas padomes locekļu atlases un nominēšanas kārtība valsts dibinātajās augstskolās” pirmās daļas beigās.
Pamatojums:
Grozījumos jāstiprina padomes ārējo locekļu izvēles kritēriji. Ņemot vērā tādas padomes funkcijas kā stratēģiskā vadība un sabiedrības pārstāvība, likumprojektā būtu jānosaka, ka vismaz viens no padomes ārējiem locekļiem ir nevalstiskas organizācijas pārstāvis. Tā par arī, atzīstot Igaunijas valsts augstskolu padomju piemēru, vienam no ārējo padomes locekļu pārstāvjiem noteiktu būtu jābūt pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas.
Augstskolas satversmes apstiprināšana:
- izslēgt no likumprojekta 6. panta vārdus “aizstāt otrās daļas 3. punktā vārdus "Saeimā vai attiecīgi Ministru kabinetā" ar vārdiem "šajā likumā noteiktajā kārtībā"”
- izslēgt no likuma 9.panta, otrās daļas, 3.punkta vārdus “Saeimā vai attiecīgi”
- izslēgt no likumprojekta 7. panta trešo daļu:
"(3) Augstskolas satversmi un grozījumus tajā izstrādā senāts. Privātpersonu dibinātas augstskolas satversmi un grozījumus tajā pēc saskaņojuma ar augstskolas padomi un Izglītības un zinātnes ministriju apstiprina augstskolas dibinātājs. Valsts dibinātas augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi un grozījumus tajā pēc saskaņojuma ar augstskolas padomi un nozares ministriju apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi un grozījumus tajā apstiprina Ministru kabinets. Augstskolas iekšējās pārvaldības modelī atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām nosaka augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas, to sastāvu, kā arī citus ar augstskolas iekšējo pārvaldi saistītos jautājumus.”
- Izslēgt no likumprojekta 7.panta ceturto daļu:
“(4) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmes neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš var apturēt satversmes (bet ne augstskolas) darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai vai nepilnību novēršanai viņa norādītajā termiņā. Izglītības un zinātnes ministrs var ierosināt Ministru kabinetam apturēt Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmes darbību.”
Pamatojums:
LIZDA neatbalsta varas centralizāciju un augstskolu autonomijas mazināšanu, nosakot, ka valsts augstskolu satversmes, pēc saskaņojuma ar augstskolas padomi un nozares ministriju, apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Šāda apstiprināšanas kārtība ne tikai mazinās augstskolu autonomiju, bet arī veicinās augstskolu pārvaldības centralizāciju un politizāciju.
Akadēmiskās šķīrējtiesas likvidācija:
- izslēgt no likumprojekta 4. pantu “4. Izslēgt 7. panta 2.1 daļas 1. punktā vārdus "un akadēmiskās šķīrējtiesas".
- izslēgt no likumprojekta 16.pantu “16. Izslēgt 19. pantu.”
- izslēgt no likumprojekta 20.pantu “20. Aizstāt 40. panta otrajā daļā vārdus "sapulces, senāta un akadēmiskās šķīrējtiesas" ar vārdiem "sapulces un senāta".
Pamatojums:
Likumprojekts paredz no Augstskolu likuma izslēgt tādu augstskolas institūciju kā akadēmiskā šķīrējtiesa. Nav pamatota un analizēta augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas likvidācija. LIZDA uzskata, ka pašreizējā likumdošanā noteiktais akadēmiskā personāla un studējošo šķīrējtiesas sastāvs un funkcijas spēj risināt jautājumus par satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem. Atbilstoši valsts augstskolas atvasinātas publiskas personas statusam un autonomijas pilnvarām, augstskolām būtu jāļauj pašām lemt par savu iekšējo struktūru, t.sk. akadēmisko šķīrējtiesu izveidi vai saglabāšanu.
Satversmes sapulces likvidācija:
- Izslēgt no likumprojekta 7.panta trešo, ceturto daļu:
"(3) Augstskolas satversmi un grozījumus tajā izstrādā senāts. Privātpersonu dibinātas augstskolas satversmi un grozījumus tajā pēc saskaņojuma ar augstskolas padomi un Izglītības un zinātnes ministriju apstiprina augstskolas dibinātājs. Valsts dibinātas augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi un grozījumus tajā pēc saskaņojuma ar augstskolas padomi un nozares ministriju apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi un grozījumus tajā apstiprina Ministru kabinets. Augstskolas iekšējās pārvaldības modelī atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām nosaka augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas, to sastāvu, kā arī citus ar augstskolas iekšējo pārvaldi saistītos jautājumus.
(4) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmes neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš var apturēt satversmes (bet ne augstskolas) darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai vai nepilnību novēršanai viņa norādītajā termiņā. Izglītības un zinātnes ministrs var ierosināt Ministru kabinetam apturēt Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmes darbību.
- Izteikt likuma 10. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
“(3) Valsts dibināto augstskolu, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, kā arī citu personu dibināto augstskolu satversmes un grozījumus tajās pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Ja augstskolas satversmē izdarīti grozījumi, Ministru kabinetam iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns satversmes teksts jaunajā redakcijā.
(4) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas satversmes neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš var ierosināt Ministru kabinetam apturēt satversmes (bet ne augstskolas) darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai vai nepilnību novēršanai viņa norādītajā termiņā.”
Pamatojums:
Likumprojekts paredz noteikt, ka augstskolā var nebūt viena no tās galvenajām lēmējinstitūcijām – satversmes sapulce. Satversmes sapulce augstskolā ir augstskolas personāla vēlēta institūcija, kas dod iespēju augstskolas personālam piedalīties augstskolas pārvaldē, nodrošinot demokrātisku pārvaldību. Līdz ar to šādas lēmējinstitūcijas nepieciešamība augstskolās būtu jāsaglabā.
Augstākās izglītības padomes (AIP) likvidācija:
- izslēgt no likumprojekta 5.panta vārdus “izslēgt otrās daļas 4. punktā vārdus "Augstākās izglītības padome”;
- izslēgt no likumprojekta 6.panta vārdus “Izslēgt trešās daļas pirmo un trešo teikumu.”;
- izslēgt likumprojekta 8.pantu “8.Izslēgt 11. panta otrās daļas otro teikumu.”;
- izslēgt no likumprojekta 19.pantu:
“19. 35. pantā:
aizstāt trešajā daļā vārdus "Augstākās izglītības padome" ar vārdiem "Latvijas Zinātnes padome";
izslēgt piekto daļu;
aizstāt sestajā daļā vārdus "Augstākās izglītības padome" ar vārdiem "Latvijas Zinātnes padome”;
- izslēgt no likumprojekta 22.pantu:
“ 22. Izslēgt 46. panta trešās daļas otrajā un trešajā teikumā un ceturtajā daļā vārdus "saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi".”
- izslēgt no likumprojekta 23.pantu:
“ 23. Izslēgt 51. panta pirmajā teikumā vārdus "pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma".”
- izslēgt no likumprojekta 27.pantu:
“ 27. Izslēgt 64.2 panta otrās daļas 2. punktu.”
- izslēgt no likumprojekta 29.pantu:
“29. Izslēgt IX nodaļu.”
- Izslēgt no likumprojekta 30.panta 61.punktu:
“61. Grozījumi šā likuma 8.6 panta otrās daļas 4. punktā (par vārdu "Augstākās izglītības padome" izslēgšanu), 9. pantā (par pirmās daļas otrā teikuma izslēgšanu, panta papildināšanu ar 1.2 un 1.3 daļu un trešās daļas pirmā un trešā teikuma izslēgšanu), 11. pantā (par otrās daļas otrā teikuma izslēgšanu), 35. pantā (par vārdu "Augstākās izglītības padome" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Zinātnes padome" trešajā un sestajā daļā un piektās daļas izslēgšanu), 46. pantā (par vārdu "saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi" izslēgšanu trešās daļas otrajā un trešajā teikumā un ceturtajā daļā), 51. pantā (par vārdu "pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma" izslēgšanu pirmajā teikumā), 55.2 pantā (par trešās daļas pirmā teikuma izslēgšanu), 64.2 pantā (par otrās daļas 2. punkta izslēgšanu), kā arī grozījums par VIII nodaļas papildināšanu ar 64.3 pantu un IX nodaļas izslēgšanu stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.”
- izslēgt no likumprojekta 30.panta 62.punktu:
“62. Augstākās izglītības padome līdz 2020. gada 15. decembrim pabeidz vai nodod tās lietvedībā esošās nepabeigtās lietas Akadēmiskās informācijas centram un Latvijas Zinātnes padomei atbilstoši šā likuma 9. un 35. pantā noteiktajai kompetencei. Administratīvās lietas, kuru izskatīšanu Augstākās izglītības padome nav pabeigusi, kā arī administratīvās lietas, kas ierosinātas, pamatojoties uz iesniegumiem, ar kuriem apstrīdēti Augstākās izglītības padomes lēmumi par augstskolu un koledžu akreditāciju, izskata Studiju kvalitātes komisija.”
Pamatojums:
LIZDA iestājas pret AIP likvidāciju. LIZDA uzskata, ka AIP kā koleģiālai institūcijai, kuras sastāvā ir eksperti, kas pārstāv dažādas augstākās izglītības nozarē iesaistītās puses, kurām jāturpina darbs augstākās izglītības jomā. Vienojoties ar visām ieinteresētajam pusēm, būtu iespējama pašlaik likumā noteikto AIP funkciju precizēšana, papildināšana vai izslēgšana no Augstskolu likuma, kopumā tieši stiprinot AIP darbību. AIP darbības turpināšana apstiprinātu labas pārvaldības principu ievērošanu, demokrātiskuma stiprināšanu, izsvērtāku un konstruktīvāku lēmumu pieņemšanu par augstākās izglītības attīstību ilgtermiņā.
LIZDA vērš uzmanību, ka likumprojekta anotācijā par likumprojekta fiskālo ietekmi jānorāda ietekme uz valsts budžetu un finansējuma avots grozījumu realizēšanai ilgtermiņā. Likumprojekta anotācijas sadaļā “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” norādīta nekorekta informācija, jo, piemēram, augstskolu padomju izveidei paredzētais ES struktūrfondu finansējums ir īstermiņa risinājums. Valsts augstskolu ierobežotā finansējuma apstākļos, augstskolu budžetiem ilgtermiņā tiek uzlikts ievērojams papildus slogs, jo augstskolām būs jāmaksā atalgojums padomes locekļiem, jāsedz padomes locekļu transporta, uzturēšanās un komandējumu izdevumi. Šie papildus budžeta izdevumi var radīt draudus augstskolu personāla (īpaši pedagogu) darba slodzes un atalgojuma mazināšanai, kas negatīvi ietekmēs augstskolu konkurētspēju, profesionāļu motivēšanu strādāt augstākās izglītības iestādēs.
LIZDA uzskata, ka augstskolām nozīmīgu reformu ieviešana ir jāveic pakāpeniski un pārdomāti, ilgtermiņā. Augstskolu likuma grozījumi fundamentāli ietekmēs augstskolu pārvaldību un visas augstākās izglītības sistēmisko organizāciju. LIZDA uzskata, ka piedāvāto pārmaiņu pamatojums nav pietiekošs un ietekme uz augstākās izglītības sistēmas turpmāko darbību nav veikta. Pastāv risks, ka realizējot Augstskolu likuma grozījumus pašreizējā redakcijā, tiks apdraudēta augstskolu autonomija, valsts augstskolās var tikt ieviesta politizēta, ministrijai tieši pakļauta pārvaldības sistēma, tādējādi radot nopietnus draudus augstākās izglītības un zinātnes nozares pilnvērtīgai attīstībai, varas centralizācijai.
LIZDA atkārtoti uzsver, ka atbalsta pārmaiņu nepieciešamību augstākajā izglītībā, taču tām ir jābūt demokrātijas principus stiprinošām, labu pārvaldību veicinošām, ar atbilstošu finansējumu, kas nodrošinātu augstākās izglītības pieejamību prioritāri Latvijas iedzīvotājiem, kā arī ārvalstu studentiem. Pārmaiņām jābūt labvēlīgām nozarē strādājošajiem, jo no viņu darba apstākļiem, darbavietas mikrovides, viņu rīcībā esošajiem resursiem ļoti lielā mērā ir atkarīga augstākās izglītības iestāžu attīstība, konkurētspējas paaugstināšanās.
Patiesā cieņā
priekšsēdētāja Inga Vanaga