2016. gada 16. martā plkst. 12.00 Liepājas Universitātē, 227. telpā, un 17. martā Ventspils Augstskolā turpināsies atklātās vieslekcijas “Klimata izmaiņas, ko rada antropogēnie procesi – atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana”.
Biedrība “Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija” (LASA), sadarbojoties ar Norvēģijas Gaisa izpētes institūtu (NILU – Norwegian Institute for Air Research), ir izstrādājusi ūdenssaimniecības un atkritumsaimniecības profesionālās pilnveides izglītības programmas mācību modulipar klimata izmaiņām, ko rada antropogēnie procesi - atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana. Mācību materiāls sniegs atbalstu atkritumu, ūdenssaimniecības, enerģētikas un lauksaimniecības nozares profesionālo zināšanu apguvē, kā arī valsts pārvaldes struktūru un pašvaldību pārstāvju kapacitātes stiprināšanā.
Lai sekmīgāk iepazīstinātu mērķauditoriju ar mācību materiālā aplūkotajām tēmām, grāmatas autori uzstāsies atklātās vieslekcijās Latvijas augstskolās: Liepājas Universitātē, Ventspils Augstskolā, Latvijas Universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Savukārt Daugavpils Universitātē un Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijā vieslekcijas noritēja jau februārī un pulcēja vairāk kā simts klausītājus.
Lekcijās apkopotas septiņas tēmas par atkritumu saimniecības nozari un klimata pārmaiņu atslogošanas iespējām:
- Klimata izmaiņas, to ietekmējošie faktori.
- Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) Latvijā.
- Transporta izmantošana atkritumu loģistikas realizācijā un transporta loģistika pilsētā.
- Atkritumu pārstrādes un apglabāšanas procesu ietekme uz SEG emisijām.
- Biotehnoloģiskie procesi un to ietekme uz SEG emisijām.
- Lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumenti atkritumu saimniecībā.
- Vides tehnoloģijas piesārņotu vietu rekultivācija.
NILU prof. Jozefs M Pacina (Jozef M. Pacyna) uzsver: “Ķīmisko toksisko vielu mainīgais potenciāls attiecībā uz to izplatību vidē un radītajiem bioloģiskiem efektiem ir viena no klimata pārmaiņu būtiskākajām sekām, kam mūsdienās tiek pievērsta īpaša uzmanība. Klimata pārmaiņas kopā ar gaisa piesārņojumu var būtiski ietekmēt cilvēka veselību - piesārņojums var izplatīties kā vides piesārņojums konkrētā ģeogrāfiskajā teritorijā; piesārņojumu var pārnest ar ūdens aprites ciklu uz citām sauszemes teritorijām, kā arī piesārņojumu var uzņemt un pārnest caur barības ķēdēm”.
"Klimata izmaiņas veicina sezonālo plūdu noteci no pilsētu un industriālajām teritorijām uz upēm, ezeriem un jūru, tādējādi pārvietojot lielu daudzumu izšķīdušo piesārņojošo vielu, negatīvi ietekmējot dabisko vielu apriti un vides skābumu. Piesārņojuma plūsmas līdz ar virszemes un pazemes ūdeņiem var toksiski iedarboties uz ekosistēmām un cilvēka veselību, kā arī rada ievērojamus eitrofikācijas draudus un samazina izšķīdušā skābekļa daudzumu ūdenī, kas vitāli nepieciešams tajā mītošajai biotai", papildina Dr. ģeog. Juris Burlakovs no Linneja Universitātes.
“Jāatzīmē, ka sektora nozīmi SEG emisiju samazināšanas nacionālajā rīcībpolitikā nosaka emisiju apjoms, ko rada sektors, un sasniedzamais emisiju samazinājums, kuru iespējams iegūt ar ekonomiski pamatotiem pasākumiem. Atkritumu saimniecības sektors ir viens no sektoriem, kur var veikt būtiskus klimata pārmaiņu atslogošanas pasākumus”, norādaFizikālās Enerģētikas institūta pētnieks Dr. inž. Ivars Kudreņickis.
Savukārt Latvijas Universitātes Dr. ģeog. Raimonds Kasparinskis vērš uzmanību: “Klimata izmaiņas var būtiski ietekmēt arī pašu atkritumu apsaimniekošanas biznesu, tāpēc atkritumu apsaimniekotājiem ir jāsaprot, kā potenciālās klimata izmaiņas var ietekmēt atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģiskos procesus”. Pētnieks secina: “Līdz mūsdienām galvenā uzmanība atkritumu apsaimniekošanā ir vērsta uz SEG emisijām un to samazināšanu, savukārt klimata izmaiņu radītā ietekme uz atkritumu apsaimniekošanu nav apzināta. Tādēļ nepieciešama rūpīga sektora izpēte saistībā ar potenciālo klimata izmaiņu ietekmi, adaptācijas pasākumu apzināšana un īstenošana.”
LASA ir profesionāla, neatkarīga, bezpeļņas, brīvprātīga organizācija, kas darbojas sabiedrības interesēs un sekmē profesionālas atkritumu saimniecības nozares attīstību. Darbības mērķis ir veicināt apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanu un tās sakārtošanu. LASA ir dibināta 1994. gadā un apvieno 60 biedrus - 30 juridiskās personas un 30 fiziskas personas.
Projektu „Sabiedrības izpratnes un zināšanu veicināšana par klimata izmaiņām, ko rada antropogēnie procesi – atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana” (Nr. 2/EEZLV02/14/GS/046/008) finansē EEZ finanšu instruments. Vairāk informācijas www.eeagrants.org
Papildus informācija par projektu, mācību materiālu un vieslekcijām skatīt ŠEIT.
Informāciju sagatavoja:
Ināra Teibe
LASA, projekta vadītāja
Tālrunis: +371 29443292
e-pasts: inara.teibe@inbox.lv