Liepājas Universitāte rīko ekspertu diskusiju „Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaiste pētniecībai Latvijas augstskolās: pieredze un nākamā plānošanas perioda perspektīvas”.
Liepājas Universitāte projekta „Liepājas Universitātei – 60” kontekstā sadarbībā ar Latvijas Inovatoru apvienību rīko ekspertu diskusiju „Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaiste pētniecībai Latvijas augstskolās: pieredze un nākamā plānošanas perioda perspektīvas”, kas notiks Rīgā, 2014. gada 28. februārī plkst. 14:00, Arhitektu Namā (Torņa ielā 11).
Ievadā diskusijas dalībniekus uzrunās Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.
Prezentācijas sniegs Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas eksperts, Arnolds Ūbelis, ES Ietvara programmas Latvijas Nacionālā kontaktpunkta koordinators, Gunta Arāja, Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktore, Jānis Rimšāns, Liepājas Universitātes rektors, Ivars Kalviņš, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors, Ģirts Kronbergs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja padomnieks reģionālās attīstības jautājumos.
Ekspertu diskusijā ir aicināti piedalīties augstskolu rektori, zinātniski pētniecisko institūciju vadītāji, atbildīgo valsts institūciju vadošās amatpersonas, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā eksperti, pašvaldību vadītāji, profesionālo nevalstisko organizāciju, studenti, uzņēmumu un finanšu sektora pārstāvji.
Liepājas Universitāti ekspertu diskusijā pārstāvēs zinātnes prorektore Ieva Ozola, administratīvais direktors Artūrs Medveckis, rektora vietnieks attīstības jautājumos Dzintars Tomsons, studiju prorektore Māra Zeltiņa, Studentu padomes priekšsēdētāja Liene Štāle un vairaki citi universitātes pārstāvji.
Ekspertu diskusijā 28. februārī Arhitektu Namā ir iecerēts aplūkot šādus galvenos jautājumus:
- Vai Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšanas nosacījumi, Latvijas plānojamās Eiropas Savienības fondu izmantošanas programmas un praktiskā izmantošanas sistēma rada priekšnoteikumus tam, lai sekmētu:
a) studiju procesā integrētas pētniecības attīstību;
b) augstskolā veiktās zinātniskās darbības lomu reģionālajā attīstībā;
c) pētniecības ienākumu īpatsvara palielinājumu kopējos augstskolas ienākumos (palielinot spēju piesaistīt ārējo finansējumu);
d) publikāciju skaita palielināšanos starptautiski citējamos izdevumos, starptautisko patentu skaita pieaugumu, spin-off uzņēmumu veidošanu;
e) augstskolas (tās pētniecības institūtu) pētnieku iesaisti starptautiskas nozīmes sadarbības projektos;
f) pētniecības nišu veidošanos, kurās Latvijas augstskolu pētnieki iegūst vadošās pozīcijas Latvijas vai starptautiska mēroga sadarbības projektos;
g) atbilstoša cilvēkresursa piesaisti kvalitatīvai pētniecībai augstskolās reģionos.
- Vai Eiropas Savienības fondu programmas, kas paredz infrastruktūras attīstību, ir bijušas efektīvi saskaņotas ar cilvekresursu un pētniecības projektu attīstības pasākumiem (gan ar un bez Eiropas Savienības fondu finansējumu)?
- Kāda sinerģija starp programmām iezīmējās nākamajā daudzgadu periodā? Vai tiek panākta pēctecība programmu īstenošanā?
- Kā palielināt augstskolu un pētniecības struktūru kapacitāti sekmīgai dalībai Eiropas Savienības finansētās pētniecības programmās?
Vai Eiropas Savienības fondu finansējums sekmē augstskolu pētniecības rezultātu pielietojamību biznesa vidē?
Raksts laikrakstā "Izglītība un kultūra"
Liepājas Universitātes 60. gadadienas projekta vadītāja Andra Mangale tālr. 20010211 e-pasts: andra.mangale@gmail.com