Ekmanis neatbalsta augstskolu filiāļu skaita samazināšanu; uzsver nepieciešamību sadarboties
Liepāja, 14.febr., LETA. Patlaban būtu nepieciešams runāt par augstākās izglītības iestāžu ciešāku, saprātīgu sadarbību reģionos, nevis augstskolu filiāļu likvidēšanu, intervijā "Rietumu Radio" sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis.
"Likvidēšana ir galējs variants, kad kooperācijas iespējas ir izsmeltas un vairs nav citu risinājumu," sacīja Ekmanis. "Patlaban vajadzētu runāt par reģionālo augstskolu un lielo augstskolu filiāļu ciešāku sadarbību."
Viņaprāt, ir jārēķinās ar esošo situāciju augstākajā izglītībā, un Latvijā izveidotā augstskolu sistēma ar augstākās izglītības iestādēm reģionos laika gaitā sevi ir attaisnojusi.
"Ja runājam par lielām, nopietnām universitātēm, Latvijā ir tikai četras pilsētas, kur tādas ir, tostarp arī Liepājā, un tas ir jāizmanto," sacīja Ekmanis, piebilstot, ka universitātei Liepājā ir nozīmīga loma reģiona attīstībā.
Liepājas Universitātē ir attīstītas inženierzinātnes, taču pilsētā darbojas arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) filiāle, tāpēc augstākās izglītības iestādēm būtu jāvienojas par saprātīgu sadarbību. "Iespējams, Liepājai vajadzīgas specialitātes, kuras izdevīgāk attīstīt RTU Liepājas filiālē, taču Liepājas Universitātes stratēģijā jāiestrādā virzieni, kas turpmāk būs vajadzīgs pilsētas un reģiona attīstībai," sacīja Ekmanis.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kurss ir koledžu integrācija augstskolās un jāaktualizē jautājums par augstskolu filiāļu skaita un izvietojuma pārskatīšanu, runājot par augstskolu skaitu Latvijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).
"Ir beidzamais laiks sākt runāt arī par augstskolu filiāļu problēmu, jo tieši lielais filiāļu skaits rada mums augstākās izglītības pakalpojuma sadrumstalotību," sacīja Druviete. Viņa filiāļu tīkla pārskatīšanu iecerējusi pārrunāt ar augstskolu rektoriem, lai uzklausītu viedokli šajā jautājumā.
Viņa gan akcentēja, ka svarīga ir augstskolu sadarbība, piemēram, kopīgu studiju programmu īstenošana, it īpaši maģistrantūrā un doktorantūrā, konsorciju veidošana.
Rīcības plānā IZM norāda, ka, plānojot valsts budžeta finansēto studiju vietu sadali 2015.gadam, tā ievēros augstskolu stratēģiskās specializācijas principu, stiprinot tos studiju virzienus, kuros augstskolas ir sasniegušas pierādāmu izcilību, kā arī veicinot reģionālo augstskolu koncentrēšanos uz reģiona vajadzībām un attīstībai nozīmīgajiem studiju virzieniem. Ministrija organizēs un atbalstīs augstākās izglītības institūciju konsolidāciju, konsorciju veidošanu un savstarpēju integrāciju.
Ekmanis: Latvijā ir iespējams iegūt pasaules līmeņa izglītību
Liepāja, 14.febr., LETA. Latvijā ir iespējams iegūt pasaules līmeņa izglītību un braukšanu mācīties uz ārzemēm masveidā izvērst nav vajadzības, intervijā "Rietumu Radio" sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis.
"Latvijā ir pietiekami daudz labu programmu un arī lielas iespējas pievērsties zinātniskajam darbam," sacīja Ekmanis, uzsverot, ka iespējas ir, un tās arvien pieaug.
Ekmanis norāda, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs izglītības iegūšana ir tikai šķietami lēta, jo uzturēšanās attiecīgajā pilsētā un augstskolā izmaksā "nebūt ne lēti". Reģiona universitātei ir zināmas priekšrocības mācību kopējo izmaksu ziņā.
"Ja jaunais cilvēks to var izdarīt, redzesloka paplašināšanai tas ir lietderīgi, taču, manuprāt, masveidā to izvērst diez vai vajadzētu," sacīja Ekmanis, piebilstot, ka "jāskatās dziļi individuāli, kā jaunais cilvēks nolēmis veidot savu karjeru".
Reģionu augstskolu uzdevums ir rūpēties par savu novadu un sava novada jaunajiem cilvēkiem, kuriem ir iespēja iegūt izglītību, nebraucot projām no savas dzīvesvietas, sacīja Ekmanis.
"Ja runājam par [reģionālo augstskolu] līmeni, svarīgi, kā piesaistām speciālistus un pasniedzējus," sacīja Ekmanis. "Ja augstskolā ir attīstīts reģionam vajadzīgs virziens, diez vai vajadzīga speciāla sacensība un salīdzināt nesalīdzināmo arī nebūtu īsti pareizi. Labs līmenis var būt jebkurā gadījumā."
Zinātņu akadēmijas viceprezidents arī uzsver, ka Latvijā izveidotā augstskolu sistēma laika gaitā sevi ir attaisnojusi un universitātes reģionos ir centri un katalizatori, kas veicina reģionu attīstību.
Ekmanis: Jēdziens "pietiekams finansējums" zinātnē nekur pasaulē neeksistē
Liepāja, 14.febr., LETA. Tāds jēdziens kā "pietiekami" zinātnē nekur pasaulē neeksistē un, ja var ieguldīt zinātnē finanšu līdzekļus, zinātnieki piedāvās idejas, kā tos izmantot, intervijā "Rietumu Radio" sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis.
Vienlaikus viņš norāda, ka zinātnieka atalgojums Latvijā, salīdzinot ar vidējo Eiropā, ir trīs līdz četras reizes zemāks un valsts līdz šim atvēlētais bāzes finansējums ir tikai 25% no tā, kas nepieciešams, lai uzturētu augsta līmeņa zinātnes pamatstruktūru.
Līdz 2020.gadam finansējums zinātnei pakāpeniski varētu pieaugt divas līdz trīs reizes, sacīja Ekmanis.
"Patlaban sākas jauns periods Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumam un šeit augstskolām ļoti nopietni jādomā, kādas programmas ar ES fondu atbalstu iespējams realizēt," sacīja Ekmanis.
Ekmanis atzīst, ka zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem nav pietiekama. Tāpat visā pasaulē pastāv problēma, kā eksaktās zinātnes sasaistīt ar sociālajām zinātnēm.
"Arī humanitārās un sociālās zinātnes var būt visai komerciālas, ja veidojam attiecīgas programmas, piesaistām sociologus uzņēmējdarbības prognozēšanai un izpētei," sacīja Ekmanis, norādot, ka 25.aprīlī Liepājā notiks zinātniska konference, kurā tiks diskutēts arī par sociālo un eksakto virzienu mijiedarbību.
Ekmanis arī piebilst, ka Liepājas Universitāte ir "spožs piemērs", ka sociālās un eksaktās zinātnes var pastāvēt vienā universitātē ar visiem četriem tās zinātniskajiem institūtiem, un, piesaistot ES fondu līdzekļus ir labas iespējas tos attīstīt.
Interviju (1 mēnesi) var noklausīties ŠEIT.
Foto: Ojārs Saulītis