Līdz 2014. gada vasaras noslēgumam elektroniskās mākslas centra Ars Electronica (Linca, Austrija) Biolaboratorijā, izstādes “Project Genesis" ietvaros, izstādīta tīklotā skaņu mākslas instalācija “Baktēriju baterija”, kuras tapšanā nozīmīgu darbu ir ieguldījusi Liepājas Universitātes maģistra un doktora studiju programmu „Jauno mediju māksla” direktore, asociētā profesore Dr.sc.soc. Rasa Šmite un ilggadēji Jauno mediju mākslas programmas pasniedzēji – pētnieks, laikmetīgās mākslas mākslinieks Mg.art. Raitis Šmits un pētnieks, mākslinieks un komponists Mg.art. Voldemārs Johansons.
Instalācijas veidošanas procesā iesaistījās ne tikai Liepājas Universitātes pasniedzēji, bet arī Latvijas Universitātes jaunie biologi un video mākslinieks Mārtiņš Ratniks. Instalācija tapusi projekta “Biotricity” ietvaros.
Tīklotā skaņu mākslas instalācijā “Baktēriju baterija” tiek eksperimentēts ar jaunākās paaudzes “zaļās enerģijas” tehnoloģiju, dēvētu par “mikrobu degvielas šūnu”, ar kuras palīdzību elektrība tiek iegūta no baktērijām, kas dzīvo, piemēram, dīķos, ezeros, notekūdeņos un dubļos. Kad baterija nonāk kontaktā ar šādu vidi, rodas elektroni, kurus savukārt pievelk ūdenī un dubļos esošie elektrodi. Procesa rezultātā ķīmiskā enerģija transformējas elektriskajā strāvā.
Projekta mākslinieciskā daļa ir šī neparastā procesa sonificēšana – “baktēriju elektrības” ražošanas process tiek interpretēts skaņu struktūrās, atklājot sakarības starp dabu un tehnoloģijām, bioloģiskajām sistēmām, elektroniskajiem tīkliem un skaņu pasauli.
Kā atklāj izstādes pilnais nosaukums – “Ģenēzes projekts: sintētiskā bioloģija – dzīvība no laboratorijas” (Project genesis: Synthetic Biology – Life from the Lab), tā tematiski veltīta sintētiskās bioloģijas jautājumiem, pievēršoties ne vien to zinātniskajiem, bet arī morālajiem aspektiem. Piemēram, mūsdienās zinātne ir attīstījusies tiktāl, ka cilvēks spēj ne tikai lasīt, bet arī rakstīt dzīvo radību ģenētisko informāciju. Taču lielā brīvība, ko sniedz daudzās jaunās iespējas, līdzi nes vēl lielāku atbildību. Atbildību mūsu pašu un pasaules nākotnes priekšā. Tieši šādā kontekstā izstādē aktualizēti arī ilgtspējas un “zaļās enerģijas” jautājumi. Ļoti iespējams, kādu dienu arī unikālā “baktēriju elektrības” tehnoloģija spēs sniegt būtiskus uzlabojumus atkritumu pārstrādes un atjaunojamās enerģijas ražošanas ikdienas praksēs.
Elektroniskās mākslas centrs Ars Electronica ir vērienīgākā un ietekmīgākā mākslas, zinātnes un tehnoloģiju inovāciju platforma Eiropā, kurā vienkopus sastopas gan dažādi mākslas žanri un formas, gan progresīvākās tehnoloģijas, gēnu inženierija, robotika, neiroloģija un biotehnoloģijas. Centra paspārnē noris ikgadējais festivāls “Ars Electronica”, darbojas pētījumu laboratorija, muzejs un izstāžu zāles.
Ik gadu centrs izsludina starptautisku konkursu “Prix Ars Electronica” ar septiņām dažādām kategorijām, kurā tiek apbalvoti izcilākie sasniegumi un būtiskas pārmaiņas nesošas inovācijas no visas pasaules. Konkursa apbalvoto iniciatīvu starpā ir tādi projekti kā Wikipedia, Wikileaks u.c. Līdz ar 2014. gada konkursa izsludināšanu pirmo reizi par atsevišķu konkursa kategoriju kļūst "Progresīvie mediju mākslas pionieri" (Visionary Pioneers of Media Art), kas attiecināma uz tiem mediju mākslas praktizētājiem, kas ar savu darbību sniedz būtisku ieguldījumu šodienas sociālās realitātēs veidošanā. Jauno mediju kultūras centrs RIXC prestižo “Prix Ars Electronica” balvu ir saņēmis jau divas reizes! 1998. gadā RIXC tika apbalvots ar “Award of Distinction” par interneta radio projektu “XCHANGE” (1996, http://xchange.re-lab.net/), bet 2005. gadā kopā ar Esteri Polaku (NL) un Ievu Auziņu RIXC saņēma “Zelta Nīki” par projektu “PIENS” (2004, http://milkproject.net).
Instalācijas “Baktēriju baterijas” video skatām šeit – https://vimeo.com/51380366 (angļu val.), plašāka informācija par izstādi pieejama šeit – http://www.aec.at/center/en/ausstellungen/projekt-genesis/.
Jauno mediju kultūras centrs RIXC –tālr. 67228478, e-pasts: rixc@rixc.lv.
Instalācija “Baktēriju baterija”. No kreisās: Voldemārs Johansons, Rasa Šmite, Raitis Šmits. Foto: Tom Mesic