Laikraksta "Izglītība un Kultūra" galvenā redaktore
Daiga Kļanska
Šogad Liepājas Universitāte (LiepU) ar vairākiem pasākumiem visa gada garumā svinēs augstskolas 60 gadu jubileju. Jau februārī notiks divi būtiski pasākumi: 8. zinātniski praktiskā sociālā darba konference un ekspertu diskusija „Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaiste pētniecībai Latvijas augstskolās: pieredze un nākamā plānošanas perioda perspektīvas”, kuras mērķis ir novērtēt Eiropas Savienības (ES) fondu programmu lomu pētniecības nozīmīguma palielināšanai augstskolu attīstībā, ievērojot augstskolu īpašo misiju mūsdienu sabiedrībā – būt līderinstitūcijām zināšanu radīšanā un pārnesē. Martā LiepU notiks zinātnes un radošuma dienas, Kurzemes reģiona 5. skolēnu zinātniski pētniecisko darbu lasījumi, vairākas zinātniskās konferences, kas veltītas aktuālajām problēmām literatūras zinātnē, izglītības kvalitātes nozīmei zināšanu sabiedrībā u. c. 11.–12. aprīlī Liepājā pulcēsies Latvijas matemātikas skolotāji. 9.–10. maijā, svinot izcilā latviešu matemātiķa Jāņa Menča simtgadi, notiks Baltijas matemātikas didaktikas konference „Matemātikas mācīšana: pagātne un perspektīva”. Jūlija beigās notiks starptautisks mākslas simpozijs „Konkrētais un abstraktais vizuālās mākslas kompozīcijā: EKSPRONTOM”. Svinīgais LiepU 60 gadu jubilejas forums notiks 12. septembrī.
Jubilejas gadā rādīs tagadni un iezīmēs nākotni
LiepU rektors Jānis Rimšāns, sagaidot universitātes jubileju, uzskata, ka LiepU var lepoties ar spilgtiem pedagogiem, kuri strādā skolās visā valstī, augstskolās un joprojām uztur saikni ar savu augstskolu. „Man gribas cerēt, ka viņi savās darbavietās, ģimenēs stāsta par savu studiju laiku LiepU. Tagad mēs esam ieguldījuši daudz resursu dabaszinātņu – matemātikas un fizikas – attīstīšanā. Cenšamies piesaistīt arī Eiropas struktūrfondu finansējumu. Mēs esam izveidojuši nopietnu struktūru, lai varētu startēt Eiropas struktūrfondu projektos ar kolēģiem no citām Latvijas akadēmiskajām institūcijām. Mūsu mērķis ir nodrošināt pētniecībā balstītas studijas, taču rezultāti nebūs uzreiz, būs jāpaiet kādam laikam, lai to visu īstenotu. Mēs esam ieguvuši Eiropas līmeņa kvalitātes sertifikātus un tagad strādājam, lai šo kvalitātes līmeni varētu pilnveidot,” uzsver rektors.
LiepU zinātņu prorektore Ieva Ozola stāsta, ka 60 gados LiepU jau ir uzkrājusi milzīgu pieredzi un tai ir ļoti daudz absolventu. „Jubilejas gadā mēs gribam parādīt, kā no mūsu vēsturiskajām saknēm ir veidojusies universitātes tagadne un – pats svarīgākais – kur redzam mūsu attīstības ceļus, domājot gan par sadarbību ar Eiropas izglītības telpu, starptautisko zinātnes telpu, gan par Latvijas zinātnes aktuālajām vajadzībām, gan par reģiona stiprināšanu. Nav noslēpums, ka Rīga ir apkopojusi visas valsts resursus, un es domāju, ka jubilejas gadā ir jāuzsver tas, kā mēs stiprinām Kurzemi kā vienu no Latvijas reģioniem un Liepāju kā vienu no Nacionālajā attīstības plānā noteiktajiem valsts attīstības centriem. Mēs tā jūtamies, un to mēs arī rādīsim. Rādīsim daudz ko – mūsu zinātni, studentus, divus mākslinieciskās jaunrades kolektīvus, jaunradi un sportu, studentu mākslas izstādes. Lielākā daļa gadskārtējo pasākumu ir ar sešdesmitgades jubilejas akcentu. Tie notiek katru gadu un netiek mākslīgi jubilejai veidoti,” saka I. Ozola.
LiepU administratīvais direktors Arturs Medveckis uzsver, ka augstskolas uzdevums 60. jubilejas gadā ir parādīt, kādas pārmaiņas ir notikušas augstskolas pastāvēšanas vēsturē. „Mēs vēlamies parādīt augstskolas tradīcijas, ievērojamākās personības. Šogad klajā nāks izcilām personībām veltītas grāmatas, darbinieku dzīvesstāsti, atskats uz literāro darbību – visu nemaz nevaru uzskaitīt. Pasākumos pateiksimies tiem, kas tagad strādā, un tiem, kas ir bijuši pirms mums.
Svarīgi ir atrast kopīgu valodu ar studentiem ne tikai studiju procesā, bet arī brīvajā laikā. Studentiem ir ievērojami sasniegumi arī lietišķajos pētījumos, sportā – ar tiem mēs lepojamies. Jubilejas pasākumus centīsimies organizēt tā, lai katrs justos piederīgs augstskolai, vajadzīgs un novērtēts,” sola A. Medveckis.
Liepājas pilsētas domes deputāts Ģirts Kronbergs lepojas ar savu tēvu, kurš visu mūžu nostrādājis LiepU Mūzikas katedrā. „Es patlaban palīdzu universitātei sadarboties ar uzņēmējiem, lai studijas būtu interesantākas studentiem, lai arī uzņēmēji saredz augstskolas sniegtās sadarbības iespējas. Nenoliegšu, ka iepriekš bija dažādi uzskati par universitātes darba kvalitāti. Mēs gribētu pielikt roku reālām vajadzībām. Patlaban zinātnieki dzīvo savu dzīvi, uzņēmēji – savu. To var salīdzināt ar dzelzceļa sliedēm, kas iet blakus, bet nekad nesatiekas. Ir jāatrod veids, kā zinātniekiem un uzņēmējiem satikties un sadarboties. Es domāju, ka esam uz pareizā ceļa, mēģinām arī mazākus soļus izdarīt – vienkāršāk un saprotamāk. Mēs mēģinām rast risinājumu,” sola Ģ. Kronbergs.
LiepU patlaban tiek attīsti jauni virzieni
Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš stāsta, ka patlaban ļoti tiek piedomāts, lai LiepU nebūtu tikai un vienīgi sociāli humanitāra virziena augstskola, bet tajā tiek attīstīti arī citi virzieni. Sevišķi tas attiecas uz matemātiku. LiepU rektors J. Rimšāns pašlaik cenšas padarīt augstskolu par vietu, ap kuru pulcētos inovāciju potenciāls reģionā. „Ap matemātiku un dabaszinātnēm to visvairāk var izdarīt. Tam nepieciešama arī materiāltehniskā bāze, jo jāatceras: lai zināšanas pārvērstos produktā, nepieciešama mazliet specifiska infrastruktūra, kas saistīta ar idejas pārtapšanu produktā, – eksperimentālās darbnīcas, pilotražotnes, testēšanas laboratorijas. Tādēļ jāstrādā, lai pārliecinātu gan sabiedrību, gan politiķus, ka mūsu attīstība ne reģionos, ne centrā nebūs reāla bez iespējas zinātniekiem pārvērst gūtās atziņas fundamentālā sabiedrībai noderīgu tehnoloģiju un produktu pētniecībā. Tādēļ tas, kas te notiek (vismaz divas konferences), tiek veltīts tam, lai padarītu šos pētījumus vairāk vai mazāk pieejamus uzņēmējiem, lai atrastu nepieciešamos līdzekļus, kurus Latvijas valsts nav atradusi, lai mēģinātu piesaistīt Eiropas struktūrfondu un zinātnes un tehnoloģiju attīstības naudu ES atbalsta programmas „Horizonts 2020” ietvaros. Principā tas ir iespējams, bet ļoti grūti iekarojams,” uzskata I. Kalviņš.
Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis uzskata – fakts, ka tā ir LiepU, ne tikai Liepājas augstskola, jau norāda uz to, ka avanss iedots pirms kāda laika un ne bez pamata. „Ir skaidrs, ka LiepU ir Kurzemes reģiona centrs, ar ko nopietni rēķinās pašvaldība. Universitātei un pašvaldībai ir apbrīnojamā sinerģija, ar ko Rīga nevar lepoties. Šajā ziņā šis reģionālais spēks ir minams labā nozīmē. Ja runājam par pēdējo zinātnes izvērtēšanu, tad jāsaka, ka LiepU ļoti labi izskatās, ka ir uz pareizā ceļa,” atzīst J. Ekmanis.
Foto: Toms Grīnbergs