Dis­ku­si­ja: no Eiro­pas nau­das ap­gu­vē­jiem ir jā­kļūst par in­ves­to­riem

Za­ne Kārkla

Nā­ka­ma­jā plā­no­ša­nas pe­ri­odā (2014.–2020. gads) Lat­vi­jai no Eiro­pas Sa­vie­nī­bas fon­diem iz­glī­tī­bas un zi­nāt­nes jo­mā ie­spē­jams sa­ņemt gan­drīz vie­nu mil­jar­du eiro. Kā no­rā­da eks­per­ti, pats sva­rī­gā­kais ir ne­vis nau­du ap­gūt, bet to iz­lie­tot pa­rei­zi un pār­do­mā­ti, lai ar lai­ku no sa­ņē­mē­jiem mēs kļū­tu par do­no­riem. Kā to vis­la­bāk iz­da­rīt – uz šo jau­tā­ju­mu ie­in­te­re­sē­tās pus­es cen­tās rast at­bil­di eks­per­tu dis­ku­si­jā Eiro­pas Sa­vie­nī­bas fon­du fi­nan­sē­ju­ma pie­sais­te pēt­nie­cī­bai Lat­vi­jas augst­sko­lās: pie­re­dze un nā­ka­mā plā­no­ša­nas pe­ri­oda per­spek­tī­vas.

Viss pa­šu ro­kās

Dis­ku­si­ja no­ti­ka Lie­pā­jas Uni­ver­si­tā­tes pro­jek­ta Lie­pā­jas Uni­ver­si­tā­tei – 60 kon­tek­stā sa­dar­bī­bā ar Lat­vi­jas Ino­va­to­ru ap­vie­nī­bu. Ta­jā vien­ko­pus ti­kās zi­nāt­nie­ki, augst­sko­lu va­dī­ba, mā­cīb­spē­ki, at­bil­dī­go valsts in­sti­tū­ci­ju va­do­šās amat­per­so­nas, Eiro­pas Ko­mi­si­jas pār­stāv­nie­cī­bas Lat­vi­jā eks­per­ti, uz­ņē­mu­mu un fi­nan­šu sek­to­ra pār­stāv­ji, da­lo­ties gan ar līdz­ši­nē­jo pie­re­dzi Eiro­pas nau­das pie­sais­tē, gan ie­ski­cē­jot nā­kot­nes iz­ai­ci­nā­ju­mus, lai ie­spē­ja­mi efek­tī­vāk un ilg­tspē­jī­gāk va­rē­tu iz­man­tot Eiro­pas fi­nan­sē­ju­mu aug­stā­ka­jai iz­glī­tī­bai un zi­nāt­nei.

«Paš­laik no­tiek ak­tī­va Eiro­pas struk­tūr­fon­du ap­gu­ves plā­no­ša­nas fā­ze. Ne­no­lie­dza­mi, šie lī­dzek­ļi pa­līdz mums at­tīs­tīt in­te­lek­tu­ālo po­ten­ci­ālu, kā arī ie­gul­dīt ne ti­kai in­fra­struk­tū­rā, bet arī cil­vēk­re­sur­sos – stu­den­tos, mā­cīb­spē­kos, zi­nāt­nie­kos. Ta­ču ti­kai no mums paš­iem būs at­ka­rīgs, vai un kā spē­sim pie­rā­dīt va­ja­dzī­bu pēc starp­tau­tis­kiem lī­dzek­ļiem. Vien­lai­kus gri­bu uz­svērt, ka pats gal­ve­nais nav vis šo nau­du ap­gūt, bet prast to iz­man­tot īs­ta­jā lai­kā un vie­tā,» no­rā­da iz­glī­tī­bas un zi­nāt­nes mi­nis­tre Ina Dru­vie­te.

Ne­uz­kāpt uz tiem paš­iem gra­bek­ļiem

Lī­dzī­gas do­mas pa­už arī Saei­mas Iz­glī­tī­bas, kul­tū­ras un zi­nāt­nes ko­mi­si­jas priekš­sē­dē­tā­ja Da­na Reiz­nie­ce-Ozo­la, uz­sve­rot, ka ie­gul­dī­ju­miem jā­būt mērķ­tie­cī­giem un pār­do­mā­tiem. «Lat­vi­ja ir īpa­ša ar to, ka lie­lā­ko iz­glī­tī­bas un zi­nāt­nes fi­nan­sē­ju­ma da­ļu no­dro­ši­na Eiro­pas fon­di, bet va­ja­dzē­tu būt ot­rā­di – valsts bu­džets no­dro­ši­na pa­ma­tu, bet fon­du nau­da ir pa­tī­ka­ma pie­špri­ce.» D. Reiz­nie­ce-Ozo­la iz­vir­za vai­rā­kus kri­tē­ri­jus, kas, vi­ņas­prāt, ļau­tu iz­vēr­tēt, vai pie­eja­mie lī­dzek­ļi tiek pa­rei­zi plā­no­ti un iz­lie­to­ti. «Pirm­kārt, in­ves­tī­ci­jām bū­tu jā­būt līdz­sva­ro­tām. Ša­jā ga­dī­ju­mā es do­mā­ju, vai mēs vien­lī­dzī­gi ie­gul­dām gan in­fra­struk­tū­rā, gan cil­vē­kos. Ne­re­ti Lat­vi­jā re­dzam, ka ir no­pirkts labs ap­rī­ko­jums, bet pie­mirsts par to, ka jā­pa­rū­pē­jas arī par cil­vē­kiem, kas ar to strā­dās. Jā­vēr­tē arī, vai ir līdz­svars starp ie­gul­dī­ju­miem fun­da­men­tā­la­jā zi­nāt­nē, pēt­nie­cī­bā un pie­lie­to­ja­mā pēt­nie­cī­bā. Ma­nu­prāt, val­dī­ba šai sa­ka­rā grē­ko, jo lie­lā­ku uz­sva­ru liek uz in­ves­tī­ci­jām, kas dod tū­lī­tē­ju at­de­vi, aiz­mir­stot, ka jā­ra­da fun­da­men­tā­lās zi­nāt­nes kri­tis­kā ma­sa, uz ku­ras bā­zes var at­tīs­tī­ties pie­lie­to­ja­mā pēt­nie­cī­ba. Jā­rod at­bil­de arī uz jau­tā­ju­mu, vai ir sa­ba­lan­sē­ti ie­gul­dī­ju­mi starp iz­ci­lī­bu un vai mēs kā ma­za valsts no­dro­ši­nām kri­tis­ko ma­su vi­sā pēt­nie­cī­bas jo­mā. Otr­kārt, ie­gul­dī­ju­miem jā­vei­ci­na sa­dar­bī­ba, jo uz­ska­tu, ka kon­ku­ren­ce der lie­la­jām val­stīm. Ma­zo val­stu ie­spē­ja ir sa­dar­bī­ba. Ir jā­ana­li­zē, vai ie­gul­dī­ju­mi vei­ci­na sa­dar­bī­bu starp pēt­nie­cī­bas in­sti­tū­tiem sa­vā star­pā un pri­vā­to sek­to­ru. Līdz­ši­nē­jā pie­re­dze lie­ci­na, ka sa­dar­bī­ba bi­ja vai nu for­mā­la, vai mi­ni­mā­la. Treš­kārt, ir jā­no­dro­ši­na pēc­te­cī­ba un ie­gul­dī­ju­mu ne­pār­trauk­tī­ba. Vis­lie­lā­kās ba­žas man ra­da cil­vēk­re­sur­su prog­ram­mas, jo šīs ne­zi­ņas dēļ par nā­kot­ni, pro­jek­ta tur­pi­nā­ju­mu jaun­ie zi­nāt­nie­ki, pēt­nie­ki iz­vē­las la­bāk se­vi re­ali­zēt pri­vā­ta­jā sek­to­rā vai pa­met val­sti. Un, ce­tur­tkārt, rū­pī­gi jā­pār­do­mā, vai ad­mi­nis­tra­tī­vais slogs ir sa­mē­ro­jams ar to in­sti­tū­tu, augst­sko­lu ie­gu­vu­mu, šīm ie­stā­dēm ap­gūs­tot Eiro­pas nau­du. Ir sa­rež­ģī­ti zi­nāt­nie­kiem piln­vēr­tī­gi pie­vēr­sties pēt­nie­cī­bai, ja lie­la da­ļa lai­ka jā­vel­ta da­žā­dām bi­ro­krā­tis­kām dar­bī­bām.»

Augst­sko­las pie­re­dze

Arī Lie­pā­jas Uni­ver­si­tā­tes (Lie­pU) rek­tors Jā­nis Rim­šāns no­rā­da uz ne­pie­cie­ša­mī­bu ma­zi­nāt ad­mi­nis­tra­tī­vo slo­gu, jo ne­re­ti, lai iz­pil­dī­tu vi­sus no­sa­cī­ju­mus, nā­ko­ties sa­ga­ta­vot vai­rāk ne­kā tūk­stoš la­pas­pu­šu bie­zu pa­pī­ra blā­ķi. Viņš stās­ta, ka Lie­pU tiek veik­ti gan fun­da­men­tā­li, gan pie­lie­to­ja­mi pē­tī­ju­mi, gal­ve­no­kārt sa­dar­bī­bas par­tne­ru un re­ģi­onu va­ja­dzī­bām. «Arī šis gads nav iz­ņē­mums. Esam ie­snie­gu­ši vai­rā­kus pro­jek­tu pie­tei­ku­mus valsts pē­tī­ju­mu prog­ram­mā, kā arī ERAF,» stās­ta J. Rim­šāns.

Sa­vu­kārt Lie­pU pēt­nie­cī­bas struk­tūr­vie­nī­bas, Kur­ze­mes Hu­ma­ni­tā­rā in­sti­tū­ta, di­rek­tors Ed­gars Lāms vērš uz­ma­nī­bu uz vēl kā­du pro­blē­mu: «Pie­sais­tīt fon­du nau­du hu­ma­ni­tā­ra­jām zi­nāt­nēm ir daudz sa­rež­ģī­tāk ne­kā ek­sak­ta­jam blo­kam. Tā­pēc lie­lā­ka at­bil­dī­ba par hu­ma­ni­tā­ra­jām zi­nāt­nēm un to at­bal­stī­ša­nu bū­tu jā­uz­ņe­mas val­stij. Tai bū­tu jā­būt pat go­da lie­tai, sniegt ar­ta­vu na­ci­onā­lās va­lo­das, kul­tū­ras un vēs­tu­res iz­pē­tei.»

Re­zu­mē­jot dis­ku­si­jā iz­teik­tos vie­dok­ļus, Lat­vi­jas Ino­va­to­ru ap­vie­nī­bas val­des lo­cek­lis An­dris Nāt­riņš no­slē­gu­mā uz­svē­ra, ka «ES fon­du ap­zī­mē­jums – struk­tu­rā­lie un in­ves­tī­ci­ju fon­di – ak­cen­tē in­ves­tī­ci­ju as­pek­tu re­sur­su plā­no­ša­nā, iz­lie­to­ju­ma kon­tro­lē un efek­ti­vi­tā­tes no­vēr­tē­ša­nā. Na­ci­onā­lā at­tīs­tī­bas plā­na iz­prat­nē in­ves­tī­ci­ju efek­ti­vi­tā­ti pēt­nie­cī­bā un at­tīs­tī­bā rak­stu­ro spē­ja pa­nākt Lat­vi­jā līdz 2020. ga­dam ie­gul­dī­ju­mus 1,5% ap­jo­mā no IKP. Valsts in­sti­tū­ci­jas, augst­sko­las un zi­nāt­nis­kie in­sti­tū­ti arī ir in­ves­to­ri – to in­ves­tī­ci­ju spē­ju rak­stu­ros ie­vē­ro­jams valsts bu­dže­ta fi­nan­šu pa­lie­li­nā­jums, līdz­sva­rots un mērķ­tie­cīgs valsts un ES fon­du ie­gul­dī­ju­mu iz­lie­to­jums, kā arī mo­ti­vā­ci­ja vei­dot sa­dar­bī­bu pri­vā­to re­sur­su pie­sais­tei».

De­ta­li­zē­tā­kas at­bil­des uz dis­ku­si­jā iz­vir­zī­tā­jiem jau­tā­ju­miem ie­in­te­re­sē­tās pus­es tur­pi­nās rast Lie­pā­jas Uni­ver­si­tā­tes sa­dar­bī­bā ar Lie­pā­jas pil­sē­tas do­mi rī­ko­ta­jā zi­nāt­nis­ki prak­tis­ka­jā kon­fe­ren­cē Lat­vi­jas augst­sko­lu da­žā­dī­ba kā ino­vā­ci­jas fak­tors, kas no­tiks 25. ap­rī­lī Lie­pā­jā.

Publikāciju skatīt ŠEIT.