Otrdien, 10. janvārī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā tika skatīts jautājums par Liepājas Universitātes iespējamo reorganizācijas plānu.
Jautājuma izskatīšanā pieaicināti Izglītības un zinātnes ministrijas, Augstākās izglītības padomes, Rektoru padomes, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un citu organizāciju pārstāvji un eksperti. Sarunā piedalījās arī Liepājas Universitātes vadība.
Kā atzīmēja Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa – jautājums ir informatīvs, nepieņemot lēmumus, jo priekšā ir tikšanās un sarunas turpinājums Liepājā.
Dmitrijs Stepanovs prezentēja IZM redzējumu, uzsverot trīs stratēģiskos virzienus, kas svarīgi reģionam: inženierzinātnes un tehnoloģijas, sociālās zinātnes (īpaši skolotāji) un humanitārās zinātnes, veselības aprūpe (īpaši ārstu palīgi, farmaceita asistenti, medmāsas u.c.). Jākāpina zinātņu doktora grādu ieguvušo skaits, jākāpina kritiskā studentu masa, jāuzlabo pētniecības kvalitāte, jāveicina starptautiskā sadarbība.
IZM piedāvā integrāciju nevis likvidāciju, garu integrācijas periodu, process realizētos ievērojot labas pārvaldības principus. Uzsvērts tika, ka dibinātājs ir tas, kas lemj par reorganizāciju, bet rektors ar komandu ir izpildinstitūcija. Dmitrijs Stepanovs uzskata, ka Liepājas Universitātei ir jāsaglabā universitātes statuss un jāveido ekosistēma trīs zinātnes universitāšu kontekstā, iesaistot lēmumu pieņemšanā Liepājas pašvaldību. Juridiskais statuss tiek piedāvāts zinātnes universitātes struktūrvienība, bet nosaukums sabiedrībā “Liepājas Universitātes ekosistēma”.
RTU prorektors Artūrs Zeps apliecināja gatavību īstenot IZM modeli, veidojot ciešu sadarbību ar Liepājas pašvaldību. Apzinoties, ka humanitārās zinātnes nav RTU stiprā puse, toties ir jāattīsta inženierzinātnes
LU rektors Indriķis Muižnieks vēstīja, ka abām pusēm – Liepājas Universitātei un LU, ir 80% sakritība studiju virzienos un pārvaldībā un LU ir atvērta sadarbībai, precizējot detaļas.
Liepājas Universitātes rektore Dace Markus atzina, ka ir nepieciešama reorganizācija, taču pauda neizpratni par to, ka, atļaujot Liepājas Universitātei veikt izvēli, tā netiek ņemta vērā. Liepājas Universitāte ir klasiskas universitātes, līdzīgi LU, miniatūra. Dace Markus izteica cerību, veidot dialogu sarunās Liepājā un norādīja uz neprecizitātēm IZM prezentācijas skaitļos.
LU padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš atzina LU un Liepājas Universitātes studiju virzienu sakritību. Problēma nav Liepājas Universitātei, bet problēma ir RTU Liepājas filiālei ar studentu komplektāciju.
Jānis Vucāns vērsa uzmanību uz likumdošanas sakārtošanu izglītības jomā, uzsverot, ka augstākās izglītības likums ir jāpapildina un augstskolas reģionos ir valsts policentriskas attīstības garants.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga sauca vārdā to, ka īstenībā notiek cīņa par naudu, bet ir jārod labākais risinājums gan studentiem, gan reģionam cieņpilnā procesā.
Liepājas Universitātes padomes priekšsēdētājs Andris Grafs atzīmēja, ka reorganizācijai jānotiek trīs zinātnes universitāšu kontekstā par vadošo partneri izvēloties RTU. Savukārt padomes loceklis Pāvels Jurs akcentēja, ka problēma ir dialoga trūkumā dažādos līmeņos. Atklātība un konstruktīvs dialogs ļaus atrisināt visu.
Pirmdien, 16. janvārī, Liepājā ierodas IZM un AIP pārstāvji.
Piektdien, 20. janvārī, Liepājā gaidām Saeimas apakškomisijas vizīti.