Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk – LIZDA) nosoda Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) darbības principus, neiesaistot sociālo partneri darba grupā par augstākās izglītības iestāžu (turpmāk - AII) pārvaldības modeļa maiņu. Tas neveicina savstarpējo uzticēšanos, par ko vairākkārt norādījuši arī starptautisko institūciju eksperti, piem., OECD. LIZDA uzskata, ka IZM paredzējusi pārāk īsu atzinuma sagatavošanas laiku. Lai sniegtu pēc iespējas kvalitatīvāku viedokli AII tik nozīmīgas reformas dokumenta projekta iesniegšanai, nepieciešams vairāk laika.
Tai pašā laikā LIZDA atbalsta augstākās izglītības un zinātnes reformas, kas virzītas uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldības caurspīdīgumu, lēmumu pieņemšanas kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, kā arī tādas augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas ieviešanu, kas efektivizē augstāko izglītību un zinātni, veicinot studiju un zinātnisko izcilību ne tikai lokāli, bet arī starptautiski.
Saistībā ar izstrādāto konceptuālā ziņojuma projektu, LIZDA atkārtoti (iepriekšējā vēstule nosūtīta IZM 10.01.2020. Nr. 7) izsaka priekšlikums un iebildumus:
Par augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju – ietekme uz reģionālajām augstskolām, finansējuma piesaisti, ietekmi uz augstskolu personālu
1. Kvantitatīvie kritēriji pretstatā kvalitatīvajiem kritērijiem. Augstskolu iedalījumam jābalstās uz kvalitatīviem, nevis kvantitatīviem kritērijiem. Nav pamatojuma, kāpēc tieši 4000 ir studentu skaita kritērijs universitātes tipa iedalījumā. Jāņem vērā iedzīvotāju, īpaši jauniešu, skaita samazinājums reģionos. Minētais kvantitatīvais kritērijs ir nepamatots, un var tikt interpretēts kā apzināta rīcība apgrūtinājuma radīšanā tagadējo reģionālo universitāšu (piem., Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte) pastāvēšanā. Ir tikai likumsakarīgi, ka reģionālajās universitātēs ir mazāks studējošo skaits, un tas nedrīkst kļūt par kritēriju universitātes nosaukuma atņemšanai. Saistībā ar demogrāfiskajiem rādītājiem, iedzīvotāju skaita samazināšanos, nav reāli izpildāms universitātes atbilstības kritērijs – paredzēt plānu studējošo skaita palielināšanai vidējā termiņā.
2. Reģionālo augstākās izglītības institūciju apdraudējums - studiju un zinātniskās darbības sašaurināšana.
- Koncepcija par jaunu augstskolu tipoloģijas ieviešanu apdraud reģionālo augstskolu pastāvēšanu un reģionu attīstību, kas ir pretstatā Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. Uz līdzsvarotu reģionu attīstību orientētai politikai vajadzētu sniegt palīdzību reģionālo augstskolu zinātniskās un studiju kapacitātes stiprināšanai, nevis tieši otrādi – mazināt to lomu reģionos. Augstākās izglītības modelim ir jābūt pakārtotam valsts policentriskas attīstības idejai, kas ietverta arī stratēģiskajos plānošanas dokumentos “Nacionālās attīstības plāns 2014.–2020. gadam” (NAP2020) un “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam” (Latvija2030). Katras augstskolas darbības pamatmērķim, neatkarīgi no atrašanās vietas jābūt virzītam uz zināšanās un profesionālajās kompetencēs balstītu tautsaimniecības attīstību un radošas, kultūrorientētas sabiedrības nostiprināšanos, nevis tikai uz “vietējā, reģionālā darba spēka sagatavošanu”. Augstākās izglītības iestādes darbību, kuras neatrodas Rīgā, nevar šauri iegrožot attiecīgās pašvaldības ģeogrāfiskajā teritorijā. Jāņem vērā, ka tās ir valsts, nevis pašvaldību institūcijas, un tās nodrošina augstākās izglītības un pētniecības ietekmi gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. LIZDA aicina ņemt vērā Latvijas kopējo, bet īpaši reģionos pastāvošo sociāli ekonomisko situāciju, kas ietekmē augstākās izglītības pieejamību.
-
Uzskatām, ka DU gadījumā jāizvērtē nacionālās drošības un identitātes aspekti.
3. Prasību pazemināšana tām augstskolām, kuras spēj realizēt pašlaik likumdošanā noteiktos universitātes kritērijus. Tā kā augstskolu tipoloģijas modeļa izstrādes pamatmērķis ir augstskolu konkurētspējas un efektivitātes paaugstināšana, svarīgi ir saglabāt augstskolās sasniegto, un nepazemināt prasības tām augstākās izglītības iestādēm, kuras līdz šim ir atbildušas Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteiktajiem universitāšu rādītājiem, kā arī devušas ieguldījumu studiju internacionalizācijā. Tas īpaši attiecas uz Liepājas Universitāti (LiepU) un Daugavpils Universitāti (DU), kurās tiek veikti starptautiski pētījumi, un zinātne tiek attīstīta vairākās zinātnes nozarēs. Tiek īstenotas dažādu virzienu doktora studiju programmas, darbojas promocijas padomes, un regulāri notiek promocijas darbu aizstāvēšana. Tiek pildīti kvantitatīvie nosacījumi (65%) par akadēmiskajos amatos ievēlētajiem ar doktora zinātnisko grādu.
4. Neskaidrība par valsts finansējuma piešķiršanu dažāda tipa augstākās izglītības iestādēm.
-
Augstskolu tipoloģijas maiņa ietekmēs arī valsts finansējuma piešķiršanu augstākās izglītības iestādēm, kas, savukārt, var apdraudēt jau tā nepietiekamo darba samaksu akadēmiskajam personālam un zinātniekiem. Lai īstenotu ziņojuma projektā noteikto mērķi – “Veidot pārredzamu, atbildīgu, uz augstākās izglītības un pētniecības izcilību vērstu un starptautiskai praksei atbilstošu augstskolu iekšējās pārvaldības struktūru…” (4. lpp.), nepieciešams pildīt Augstskolu likuma, Zinātniskās darbības likuma finansējuma normas, kā arī starptautisko institūciju t.sk, Eiropas Komisijas rekomendācijas par finansējumu izglītībai un pētniecībai. Universitāšu tipa gadījumā sasniedzamo rezultātu prasības gan studijās, gan pētniecībā tiks paaugstinātas, vai tam sekos arī adekvāts valsts finansējums? LIZDA lūdz skaidrojumu – kad, kam, un cik lielā apmērā tiks nodrošināts finansējums, lai pilnvērtīgi ieviestu ziņojumā iekļautās ieceres.
-
Tabula “Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu (37 lpp.) nesniedz pietiekoši korektu informāciju par finansējumu. Nepieciešami detalizētāki aprēķini par finansiālo ietekmi un atbilstošs finanšu resursu nodrošināšanas plāns.
-
Rosinām piemērot reģionālajām augstskolām teritoriālo koeficientu finansējuma palielināšanai.
5. AII tipoloģijas un pārvaldības nosacījumu maiņa tiešā veidā ietekmēs AII mikrovidi un personālu. LIZDA atbalsta, ka pārvaldības izmaiņu ietvaros paredzēta akadēmiskā personāla jauna karjeras modeļa ieviešana, kur darba slodzē iekļauti visi akadēmiskā personāla karjerai nozīmīgie aspekti: zinātniskais, pedagoģiskais, administratīvais darbs un t.s. “trešās misijas” pienākumi. Apsveicami, ka plānots sistēmas līmenī definēt mācībspēku slodžu veidošanas principus, ko LIZDA ir ilgstoši aktualizējusi. Tomēr nepieciešams konkrētāk izvērtēt plusus un mīnusus darba ņēmējiem, īpaši akadēmiskā personāla kontekstā. LIZDA lūdz papildināt ziņojuma projektu - kā rosinātās pārmaiņas ietekmēs AII personālu.
Par padomju ieviešanu
6. Ieviešot padomes, kuru sastāvā ir ārējās ieinteresētās puses, būtu nepieciešams diskutēt par padomes funkcijām un atalgojumu. Pašreizējā projektā ļoti mazināta rektoru loma, padomei pārņemot gandrīz visas institūcijas vadīšanas funkcijas un atbildību. Jāizvērtē, vai pašreizējā valsts finansējuma ierobežojuma apstākļos, kad akadēmiskā personāla darbs ilgstoši netiek pietiekoši atalgots, augstskolas var uzņemties finansiālas saistības, veidojot padomes institūciju, un piešķirot padomes locekļiem atalgojumu. Savukārt, sagaidīt, ka padomes locekļi būs motivēti strādāt atbildīgi un ieinteresēti bez atalgojuma, ir bezatbildīgi. Svarīgi – vai padomes pārstāvjiem tiks piemērots valsts amatpersonas statuss, ar valsts amatpersonai izrietošo atbildību, ņemot vērā padomes locekļu nozīmīgās pilnvaras? LIZDA rosina dot iespēju AII pašām autonomi lemt par padomes izveidi. Gadījumā, ja AII lemj par padomes izveidi, padomes sastāvs būtu jāapstiprina augstskolas senātam, lai nepieļautu autonomijas mazināšanos un padomes locekļu politizētu darbību. Vai IZM var minēt piemērus, kur ārvalstu AII padomēs strādā pārstāvji no Latvijas? Par augstskolu pārvaldību jāatbild pašiem, nevis ārvalstu pārstāvjiem, un Latvijā ir augsta līmeņa profesionāļi šajā jomā.
7. Rektoru amatā jāapstiprina Ministru kabinetam (23 lpp.), nevis IZM ministram. AII Latvijā ir arī citu nozaru ministriju pārraudzībā, un attiecīgo AII rektoru apstiprināšana ir to kompetencē un atbildībā.
8. Nav pieņemami, ka nosakot specifiskos kritērijus zinātniskajiem institūtiem, minēts, ka institūta zinātniskajā padomē ne mazāk kā pusei locekļu jābūt ārējiem pārstāvjiem.
Nav izprotama uzdevuma “Darba vidē balstīta studiju programma skolotāju sagatavošanai: īstenošana un attīstība” sasaiste ar konceptuālā ziņojuma projekta virsmērķi un uzdevumiem, jo šī iniciatīva nav saistīta ar AII pārvaldības modeļa maiņu (34 lpp.).
LIZDA uzskata, ka augstākās izglītības iestādēm nozīmīgu reformu ieviešana ir jāveic pakāpeniski un pārdomāti, ar skatu ilgtermiņā. LIZDA lūdz sasaukt klātienes saskaņošanas sanāksmi par konceptuālā ziņojuma projektu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” , jo nepieciešams diskutēt, uzklausot visas ieinteresētās puses, t.sk., sociālos partnerus, lai panāktu vienotāku visu iesaistīto pušu kompromisu un spētu nonākt līdz kvalitatīvam risinājumam.