Liepājas Universitātes
Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes
un
Kurzemes Humanitārā institūta
izdevumi
Humanitāro un mākslas zinātņu žurnāls
Scriptus Manet: humanitāro un mākslas zinātņu žurnāls, Nr. 4. Atb. red. Anda Kuduma. Liepāja : LiePA, 2016. 129 lpp.
ISSN 2256-0564; ISBN 977-2256-056-00-4
Humanitāro un mākslas zinātņu žurnālā Scriptus Manet publicēti Karīnas Krieviņas, Diānas Laivenieces, Lindas Lauzes, Guntara Dreijera, Sigitas Saulenienes un Nijoles Meškelienes (Kauņa), Lauras Katkevičas raksti. Ilzes Kļepikovas interviju ar Aldi Kļaviņu papildina mākslinieka darbi – vairāki pašportreti un „Adadžo ar Annu”. Hronikas daļā lasāma informācija par Latvijas Lietišķās valodniecības asociācijas nodibināšanu, par diskusiju „Vai diletantisms mākslā ir attaisnojams?”, par divām ārzemju konferencēm, kurās piedalījies profesors Benedikts Kalnačs, un vēl citiem notikumiem filoloģijas, kultūras un mākslas vidē.
Scriptus Manet: humanitāro un mākslas zinātņu žurnāls, Nr. 3. Atb. red. Anda Kuduma. Liepāja : LiePA, 2016. 149 lpp.
ISSN 2256-0564; ISBN 977-2256-056-00-3
Humanitāro un mākslas zinātņu žurnālam Scriptus Manet sācies otrais gads. Trešā numura rakstu autori ir Madara Eversone, Vēsma Lēvalde, Laura Ceļmale, Māris Baltiņš, Maija Brēde, Nora Vilmane, Guntars Dreijers. Recenziju Benedikta Kalnača grāmatai „20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options” (Bielefeld : Aisthesis Verlag, 2016) uzrakstījis Pauls Daija. Gunta Smiltniece sniegusi pārskatu par konferences „Vārds un tā pētīšanas aspekti” divdesmit aizvadītajiem gadiem. Izdevumā apskatāmi seši mākslinieces Intas Klāsones darbi un lasāma informācija par viņas izstādi Šauļu mākslas galerijā. Hronika vēsta par izstādēm, konferencēm, semināriem un citiem notikumiem HMZF docētāju un KHI pētnieku darbībā.
Scriptus Manet: humanitāro un mākslas zinātņu žurnāls, Nr. 2. Atb. red. Diāna Laiveniece. Liepāja : LiePA, 2015. 147 lpp.
ISSN 2256-0564; ISBN 977-2256-056-00-2
Humanitāro un mākslas zinātņu žurnāla Scriptus Manet otrajā numurā publicēti raksti, kuru autori ir Liene Lauska (Insbruka, Austrija), Zanda Gūtmane (Liepāja), Anda Kuduma (Liepāja), Klaudija Soria (Piza, Itālija), Gunta Ločmele (Rīga), Sigita Sauleniene (Kauņa, Lietuva). Trīs grāmatu recenziju autori ir Ina Druviete, Juris Baldunčiks, Simona Laiveniece. Redzējumu par Liepājas dizaina attīstību publicējis Raimonds Gabaliņš. Par konferencēm, izstādēm un citiem zinātnes, mākslas un kultūras notikumiem vēsta hronika. Žurnāla teksts papildināts ar krāsainām fotogrāfijām.
Scriptus Manet: humanitāro un mākslas zinātņu žurnāls, Nr. 1. Atb. red. Diāna Laiveniece. Liepāja : LiePA, 2015. 134 lpp.
ISSN 2256-0564; ISBN 977-2256-056-00-1
Verba volant, scripta manet – runātie vārdi pazūd, rakstītie paliek. Scriptus manet – rakstītais paliek. Šo latīņu aforisma frāzi Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes (HMZF) un Kurzemes Humanitārā institūta (KHI) pētnieki ir izvēlējušies par sava zinātniskā žurnāla moto, ar to apliecinot savu pārliecību par pētnieciskā darba rezultātu un zinātniskās darbības dokumentēšanas nepieciešamību.
Žurnāla pirmajā numurā ir šādas sadaļas: raksti (autori Edgars Lāms, Pāvels Štolls, Benedikts Kalnačs, Alise Tīfentāle, Linda Lauze un Kristīne Politere, Diāna Laiveniece), recenzijas (autores Guna Zeltiņa un Zanda Gūtmane), sarunas (pierakstījusi Simona Laiveniece), hronika (par būtiskākajiem notikumiem HMZF un KHI 2014. gada otrajā pusē un 2015. gada sākumā). Žurnāla beigās lasāma informācija par autoriem un prasības manuskriptu iesniegšanai.
Valodniecība
Smiltniece, Gunta. Par lietvārdu latviešu valodā : rakstu krājums. Liepāja : LiePA, 2016. 149 lpp.
ISBN 978-9934-14-678-0
Rakstu krājumā apkopoti dažādos laika posmos publicēti raksti par lietvārdu. Tie sakārtoti divās daļās. Pirmajā daļā „Lietvārds rakstu valodas vēsturē” atspoguļots lietvārdu formu lietojums latviešu valodā diahroniskā aspektā. Otrajā daļā „Lietvārds mūsdienu latviešu valodā” aplūkoti atsevišķi ar lietvārda izpēti saistīti jautājumi gan morfoloģijas teorijas, gan valodas prakses, morfostilistikas un vārddarināšanas aspektā. Grāmata izmantojama filoloģijas studentiem un visiem, kas interesējas par morfoloģijas jautājumiem
Šulce, Dzintra.Latviešu valodas kultūra : metodisks studiju līdzeklis. Atkārtots un labots otrais izdevums. Liepāja : LiePA, 2016. 61 lpp.
ISBN 978-9934-522-73-4
Metodiskā līdzekļa mērķis – radīt studentos izpratni par valodas kultūru un latviešu literārās valodas normām, akcentējot valodas kultūras nozīmi saziņas procesā. Metodiskajam līdzeklim ir šāda uzbūve – dots apgūstamais temats, tālāk izvērstā veidā minēti svarīgākie teorijas jautājumi un izmantojamā literatūra. Beigās ir pielikumi ar lietišķo rakstu paraugiem, uzvārdu locīšanas paraugiem, biežāk lietotajiem saīsinājumiem latviešu valodā u. tml.
Lauze, Linda. Pieturzīmju krustcelēs: vingrinājumi latviešu interpunkcijā. Liepāja : LiePA, 2014. 37 lpp.
ISBN 978-9934-522-34-5
Vingrinājumu krājuma mērķis ir piedāvāt autentiskus piemērus no dažāda stila tekstiem, kas nav mākslīgi pārveidoti, lai tajos ievietotu „vajadzīgās” sintaktiskās konstrukcijas, un kurus analizējot varētu pilnveidot interpunkcijas prasmes. Krājumā ietverti tādi teikumi, kuros pieturzīmju lietojums var mainīt to saturu, gan tādi piemēri, kuri ir publicēti ar interpunkcijas kļūdām, kas paslīdējušas garām arī izdevumu korektoriem. Vingrinājumu krājuma mērķauditorija ir augstskolu studenti, taču to var izmantot arī skolēni un citi interesenti.
Smiltniece, Gunta. Stilistika un morfostilistika: studiju materiāli. Liepāja : LiePA, 2014. 63 lpp.
ISBN 978-9934-522-35-2
Krājumā apkopoti dažāda satura teksti stilistikas un morfostilistikas kursu apgūšanai, bet tos var izmantot arī leksikoloģijas un valodas kultūras studijās. Krājumā ievietotie teksti ir: 1) stilistikas un morfostilistikas teorijas ilustratīvais materiāls, 2) stilistisko un morfostilistisko parādību analīzes materiāls, 3) rediģējamais materiāls. Tekstu avoti ir daiļliteratūra, plašsaziņas līdzekļu materiāli, lietišķā stila teksti, zinātniskā un populārzinātniskā stila teksti. Studiju materiāli paredzēti Liepājas Universitātes filoloģijas jomas studentiem.
Laiveniece, Diāna. Zinātniskās rakstīšanas skola. Liepāja : LiePA, 2014. 150 lpp.
ISBN 978-9934-522-25-3
Grāmatā apkopoti ieteikumi zinātniskajā rakstīšanā, kas var izrādīties noderīgi katram, kam jāraksta pētnieciskais darbs skolā vai augstskolā. Visi ar pētniecisko domāšanu un pētnieciskā darba izstrādi saistītie jautājumi izklāstīti secīgi, vienkāršā valodā kopā ar piemēriem un ieteikumiem, kā formulēt iespējamā pētījuma tematu, kam jāpievērš uzmanība, rakstot pētījuma mērķi un uzdevumus, kā izvirzīt hipotēzi vai pētījuma jautājumu, kā pareizi citēt, kā sniegt bibliogrāfiskās atsauces un veidot bibliogrāfiskās norādes, kā veidot pētnieciskā darba tekstu un ievērot zinātnes valodas objektīvo izteiksmes veidu un visbeidzot – kam jāpievērš uzmanība, lai darbs būtu uzrakstīts korektā datorrakstā un noformēts atbilstoši pētnieciskā darba prasībām.
Grāmatā noderīgas rekomendācijas atradīs arī skolotāji – skolēnu pētniecisko darbu vadītāji, kas vēlas būt profesionāli konsultanti un padomdevēji, kā arī citi šī rakstniecības virziena interesenti.
Laumane, Benita. Vēju un vētru grāmata : dabas parādību nosaukumi latviešu valodā, II. Liepāja : LiePA, 2015. 431 lpp.
ISBN 978-9934-522-53-6 (KHI)
Monogrāfija „Vēju un vētru grāmata” noslēdz dabas parādību nosaukumu izpēti latviešu valodā, kas sākta grāmatā „Smalki lija zelta lietus” (2005). Šoreiz uzmanība tiek pievērsta vēju un vētru nominācijai – nosaukumiem pēc vēja stipruma (dzesma, vējelis, pusvējš, pļundurs, šalte, aukas, sturme, vērpele u. c.), pēc vēja virziena (ziemelinis, tukšvējš, dienvids, austrins, rītenis, vakarvējš, pusrītenis u. c.), aprakstītas arī vēja izraisītās parādības – ūdens virsmas viļņošanās (stāvviļņi, bangulis, purslas, gāznas, mirga, ripsna, vērags u. c.). Grāmatas ievadā autore norāda: „Šai leksikas tematiskai grupai piemīt arī vairākas specifiskas iezīmes: atšķirībā no iekšzemes ļaudīm jūras piekrastes iedzīvotāji, bet īpaši profesionālie zvejnieki, vēju stiprumu, intensitāti, vēju virzienus un viļņu veidus diferencē sīkāk un precīzāk. Zvejnieku leksikā vērojams arī bagāts sinonīmu klāsts, ko veido gan pašcilmes (arī emocionāli ekspresīvi iekrāsoti) vārdi, gan aizguvumi no kaimiņiem (lībiešu, igauņu, krievu, vācu valodas), kā arī no starptautiskās jūrniecības terminoloģijas.”
Laumane, Benita. Jūra latviešu valodā un literatūrā : etnolingvistiskais aspekts.Liepāja : LiePA, 2013. 403 lpp.
ISBN 978-9984-864-89-1 (KHI)
Valoda, novads, folklora, respektīvi, novada kultūra veido identitāti. Un nav šaubu, ka jūra ir tās krastos dzīvojošo tautu identitātes būtiska daļa. Šajā grāmatā jūras apraksts tapis etnolingvistiskā skatījumā, valodniecības materiālu aplūkojot arī latviešu folkloras un mitoloģijas kontekstā. Pētījums strukturēts vairākās nodaļās: piekrastes iedzīvotāji; piekrastes pārdabiskie spēki; jūras mītiskais personāžs; priekšstati par jūru; flora un fauna.
Laumane, Benita. Kāja un mārkāja : vārda lietojuma lauks. Liepāja : LiePA, 2011. 129 lpp.
ISBN 978-9984-864-24-2 (KHI)
Populārzinātnisks izdevums par valodas vēstures jautājumiem ar ieskatu dialektoloģijā, folklorā, mitoloģijā un semantikā. „Grāmatas satura kodolu veido viens no latviešu valodas pamatvārdiem – ar cilvēka ķermeni saistītais vārds kāja un tā atvasinājumi, kā arī ar vārdu kāja darinātie salikteņi un vārdkopnosaukumi. Gan sugasvārdi, gan īpašvārdi sakārtoti tematiskās grupās, piemēram, augu nosaukumi, dzīvnieku un personu nosaukumi, parādību un priekšmetu nosaukumi, mājvārdi un uzvārdi,” tā grāmatas priekšvārdā raksta autore.
Laumane, Benita. Smalki lija zelta lietus: dabas parādību nosaukumi latviešu valodā, I. Liepāja : LiePA, 2005. 414 lpp.
ISBN 9984-754-49-9
Grāmatā apkopots plašs un daudzveidīgs latviešu valodas leksikas materiāls – ar dabas parādībām un laikapstākļiem saistīti nosaukumi no latviešu 17.–21. gs. leksikogrāfiskajiem avotiem un mūsdienu izloksnēm. Leksika analizēta semantiskā, cilmes un areālā aspektā. Lasītajam ir iespēja pārliecināties par minētās leksikas bagātību latviešu valodā – raibajās sinonīmu rindās atrodami gan literārie nosaukumi, gan apvidvārdi, cilmes ziņā mantoti, latviskas cilmes nosaukumi un aizguvumi, neitrāli un emocionāli iekrāsoti vārdi, poētismi, arhaismi un jaunvārdi.
Lauze, Linda. Izpētes materiāla vākšana sociolingvistikā : metodiski norādījumi. Liepāja : LiePA, 2008. 64 lpp.
ISBN 978-9984-821-36-8
Metodiskie norādījumi balstās uz autores praktisko pieredzi gan promocijas darbā, gan pētniecības projektu darbā, gan LiepU studiju darbu vadīšanā. Metodiskie norādījumi ir paredzēti studentiem, kas sociolingvistikas kursā veic kādu praktisku uzdevumu vai kas raksta studiju darbu – kursa darbu, bakalaura darbu, maģistra darbu vai promocijas darbu – sociolingvistikā. Doti ieteikumi runas situācijas aprakstam, anketēšanai un intervēšanai. Šos norādījumus var lietot skolēni zinātniski pētniecisko darbu izstrādē, kā arī citi interesenti.
Reķēna, Antoņina. Raksti valodniecībā : I daļa.Sast. B. Laumane un I. Ozola. Liepāja : LiePA, 2008. 399 lpp.
ISBN 978-9984-821-46-7
Profesores Antoņiņas Reķēnas (1828–1998) raksti, kas bijuši publicēti no 1959. līdz 1997. gadam latviešu un lietuviešu rakstu krājumos un lingvistiskajā periodikā, sakārtoti 4 nodaļās. 1. nodaļā raksti veltīti Kalupes un tās kaimiņizloksnēm, 2. nodaļā – latviešu, lietuviešu un slāvu valodu paralēlēm Dienvidlatgalē, 3. nodaļā publicēti raksti par latviešu valodas izlokšņu paralēlēm, 4. nodaļā – publikācijas par izloksnes iezīmēm Raiņa daiļradē. Zinātniski un literāri raksti nav rediģēti. Saglabāts pirmpublicējumam un tā laikam raksturīgais atsauču un izmantotās literatūras noformējums. A. Reķēnas raksti noderēs visiem, kas interesējas par latviešu valodas izlokšņu stabilajām un mainīgajām parādībām, leksikas aizgūšanas procesiem, tautu un valodu kontaktiem.
Reķēna, Antoņina. Raksti valodniecībā : II daļa.Sast. I. Ozola. Liepāja : LiePA, 2009. 156 lpp.
ISBN 978-9984-821-85-6
Publicēts A. Reķēnas habilitācijas darbu kopums „Dienvidlatgales izlokšņu leksika”, mācību līdzeklis „Augšzemnieku dialekts”, recenzijas par A. Reķēnas darbiem, A. Reķēnas recenzijas par citu zinātnieku darbiem un intervijas ar A. Reķēnu preses izdevumos. Nobeigumā publicēta A. Reķēnas zinātnisko un populārzinātnisko darbu bibliogrāfija, kā arī viņas vadīto studiju darbu saraksts. Izdevumu papildina fotogrāfijas un citas vēstures liecības.
Pīrāga, Mirdza. Skrundas izloksnes apraksts. Zin. red. I. Ozola. Liepāja : LiePA, 2006. 144 lpp.
ISBN 9984-754-72-3
Autore pētījusi savas dzimtās vietas izloksni. Fonētikas un morfoloģijas aprakstam M. Pīrāga izmantojusi latviešu dialektoloģijā tradicionālo plānojumu. Izdevumā saglabātas autores dotās atsauces un literatūras norādes. Leksikas apskatā nozīmju skaidrojums, gramatiskās norādes un piezīmes par atsevišķu vārdu lietojumu dotas autores iecerētajā apjomā. Izdevumā pilnībā iekļauti Mirdzas Pīrāgas izstrādātie secinājumi par Skrundas izloksni 20. gs vidū un 21. gs sākumā, kā arī nodaļa „Skrundas izloksne atmiņās” un pielikuma teksti.
RAKSTU KRĀJUMS
„VĀRDS UN TĀ PĒTĪŠANAS ASPEKTI”
(ISSN 1407-4737)
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 20 (1).Red. kolēģijas vadītāja Benita Laumane. Krājuma atbildīgā redaktore Gunta Smiltniece. Liepāja : LiePA, 2016. 244 lpp.
Rakstu krājums 20 (1) sākas ar G. Smiltnieces sagatavotu apskatu par konferences „Vārds un tā pētīšanas aspekti” divdesmitgadi. Pirmā rakstu kopa (I. Jansone, B. Bušmane, I. Migla, L. Markus-Narvila) veltīta Jāņa Langija dzīves un darbības pētījumiem. Tālāk seko raksti, sakārtoti autoru uzvārda alfabētiskā secībā – M. Baltiņš, M. Brēde, O. Bušs, A. Daina, A. Kazakeviča, Dz. Lele-Rozentāle, I. Ozola, J. Pakeris, I. Pūtele, A. Roze, V. Rudziša, E. Skrūzmane, Dz. Šulce, A. Timuška, E. Veinberga. Krājuma beigās pievienotas rakstu iesniegšanas un noformēšanas prasības.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 20 (2).Red. kolēģijas vadītāja Benita Laumane. Krājuma atbildīgā redaktore Linda Lauze. Liepāja : LiePA, 2016. 276 lpp.
Rakstu krājumā 20 (2) atrodams 21 raksts par tēmām „Valoda un vide”, „Terminoloģija”, „Tulkošanas jautājumi”. Rakstu autori ir J. Baldunčiks, S. Bikova (Krievija), O. Billere, I. Elsberga, I. Fībiga, S. Ignatjeva, L. Iļjinska, O. Ivanova, I. Kalinina, K. Kibermane, G. Kļava, I. Laizāne, I. Liokumoviča, N. Litevkiene (Lietuva), A. Platace, M. Platonova, J. Sīlis, Z. Seņko, I. Skadiņa, T. Smirnova, D. Strelēvica-Ošiņa, D. Šavlovska, S. Štekerhofa, A. Viļums, A. Vucāne, A. Zālīte, I. Znotiņa. Beigās pievienots G. Smiltnieces sagatavotais bibliogrāfiskais rādītājs par krājumā „Vārds un tā pētīšanas aspekti” (1997–2016) publicētajiem rakstiem.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 19 (1).Red. kolēģijas vadītāja Benita Laumane. Krājuma atbildīgā redaktore Gunta Smiltniece. Liepāja : LiePA, 2015. 201 lpp.
Rakstu krājumā 19 (1) apkopoti 19 raksti par tēmām „Fonētika”, „Gramatika”, „Leksika”, „Stilistika”, „Vārda diahroniskais un areālais aspekts”. Rakstu autori ir I. Breņķe, B. Bušmane, S. Čeirane, A. Daina, A. Frīdenberga, A. Kazakeviča, I. Kuplā, L. Markus-Narvila, I. Migla, I. Ozola, S. Rapa, A. Roze, R. Siliņa-Piņķe, E. Skrūzmane, I. Stadgale, A. Stafecka, D. Straupeniece, A. Timuška, A. Trumpa.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 19 (2).Red. kolēģijas vadītāja Benita Laumane. Krājuma atbildīgā redaktore Linda Lauze. Liepāja : LiePA, 2015. 223 lpp.
Rakstu krājumā 19 (2) apkopoti 20 raksti par tēmām „Valoda un vide”, „Terminoloģija”, „Tulkošanas jautājumi”. Rakstu autori ir V. Balama, M. Brēde, O. Bušs, I. Cīrule, J. Čerņevska, I. Druviete, A. Džugaite, I. Elsberga, M. Farneste, H. Gizeleza, S. Ignatjeva, L. Iļjinska, D. Jakavonīte-Staškuviene, B. Kačanova, S. Kalniņa, D. Laiveniece, I. Laizāne, D. Liepiņa, D. Neimane, M. Platonova, L. Ritenberga-Kindere, O. Samuilova, Z. Seņķo, T. Smirnova, I. Znotiņa.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 18 (1).Red. kolēģijas vadītāja Benita Laumane. Krājuma atbildīgā redaktore Gunta Smiltniece. Liepāja : LiePA, 2014. 318 lpp.
Rakstu krājumā 18 (1) apkopoti 28 raksti par tēmām „Fonētika”, „Gramatika”, „Leksika”, „Stilistika”, „Vārda diahroniskais un areālais aspekts”. Rakstu autori ir I. Auziņa, J. Baldunčiks, M. Brēde, I. Breņķe, B. Bušmane, A. Daina, A. Frīdenberga, J. Grigorjevs, I. Indričāne, I. Jansone, S. Jērāne, A. Kazakeviča, A. Kļavinska, I. Kuplā, D. Laiveniece, K. Levāne-Petrova, L. Markus-Narvila, I. Ozola, S. Rapa, L. Rituma, B. Saulīte, R. Siliņa-Piņķe, E. Skrūzmane, Dz. Šulce, A. Timuška, A. Trumpa, D. Vēvere, E. Zilgalve.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 18 (2).Red. kolēģijas vadītāja Benita Laumane. Krājuma atbildīgā redaktore Linda Lauze. Liepāja : LiePA, 2014. 273 lpp.
Rakstu krājumā 18 (2) apkopoti 25 raksti par tēmām „Valoda un vide”, „Terminoloģija”, „Tulkošanas jautājumi”. Rakstu autori ir V. Balama, M. Baltiņš, O. Billere, O. Bušs, A. Butāne, J. Čerņevska, M. Farneste, A. Helviga, L. Iļjinska, D. Jakavonīte-Staškuviene, B. Kačanova, L. Karpinska, I. Laizāne, D. Liepiņa, R. Miseviča-Trilliča, N. Moroza, M. Platonova, S. Pošeiko, I. Pūtele, M. Rosikhina, M. Ruzgaite, Z. Seņķo, J. Sīlis, T. Smirnova, , I. Stadgale, A. Stafecka, S. Štekerhofa, J. Valdmanis, I. Znotiņa.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 17 (1).Red. kolēģijas vadītāja Benita Laumane. Krājuma atbildīgā redaktore Gunta Smiltniece. Liepāja : LiePA, 2013. 268 lpp.
Rakstu krājumā 17 (1) apkopoti 28 raksti par tēmām „Fonētika”, „Gramatika”, „Leksika”, „Stilistika”, „Vārda diahroniskais un areālais aspekts”. Rakstu autori ir I. Auziņa, I. Breņķe, M. Brēde, B. Bušmane, O. Bušs, I. Druviete, I. Jansone, A. Kalnača, A. Kazakeviča, S. Kļaviņa, I. Kuplā, T. Kuzņecova, D. Laiveniece, L. Lauze, D. Liepa, I. Migla, R. Miseviča-Trilliča, G. Nešpore, L. Oldere, I. Ozola, L. Rituma, A. Roze, R. Siliņa-Piņķe, E. Skrūzmane, G. Smiltniece, D. Straupeniece, A. Timuška, D. Vēvere.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 17 (2).Red. kolēģijas vadītāja Benita Laumane. Krājuma atbildīgā redaktore Linda Lauze. Liepāja : LiePA, 2013. 263 lpp.
Rakstu krājumā 17 (2) apkopoti 25 raksti par tēmām „Valoda un vide”, „Terminoloģija”, „Tulkošanas jautājumi”. Rakstu autori ir J. Baldunčiks, G. Dreijers, N. Dzintars, J. Gabranova, L. Iļjinska, T. Smirnova, O. Samuilova, B. Kačanova, S. Kalniņa, L. Karpinska, K. Kibermane, K. Levāne-Petrova, D. Liepiņa, N. Litevkiene, J. Korosteliova, A. Meistere, N. Moroza, P. Paikens, M. Platonova, S. Rapa, D. Rumpīte, A. Vārtukapteinis, B. Saulīte, J. Sīlis, A. Šalme, Z. Veidenberga, A. Veisbergs, J. Zālīte. Izdevuma beigās ir Guntas Smiltnieces sagatavotais In memoriam. Maigone Beitiņa (1929–3013).
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 16 (1).Liepāja : LiePA, 2012. 324 lpp.
Rakstu krājumā 16 (1) apkopoti 36 raksti par tēmām „Fonētika”, „Gramatika”, „Leksika”, „Stilistika”, „Vārda diahroniskais un areālais aspekts”. Rakstu autori ir I. Auziņa, J. Baldunčiks, M. Beitiņa, I. Breņķe, M. Brēde, B. Bušmane, O. Bušs, J. Grigorjevs, D. Horiguči, I. Indričāne, I. Jansone, A. Kalnača, A. Kazakeviča, S. Kļaviņa, I. Kuplā, D. Laiveniece, I. Lokmane, A. Meistere, I. Migla, G. Nešpore, L. Oldere, Ā. Ozola un I. Zuicena, I. Ozola, I. Pūtele, G. Rābante, S. Rapa, B. Saulīte, R. Siliņa-Piņķe, I. Sjomkāne, E. Skrūzmane, G. Smiltniece, A. Stafecka, D. Straupeniece, A. Timuška, L. Vogina, E. Zilgalve.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 16 (2).Liepāja : LiePA, 2012. 326 lpp.
Rakstu krājumā 16 (2) apkopoti 28 raksti par tēmām „Valoda un vide”, „Terminoloģija”, „Tulkošanas jautājumi”. Rakstu autori ir S. Atpile, M. Baltiņš, I. Bernota, L. Bišofa, S. Blumberga, I. Druviete, M. Farneste, J. Gridina, A. Helviga, L. Iļjinska un T. Smirnova, K. Kibbermann, E. Krasovska, L. Kurmiņa, J. Kuzmina, K. Levāne-Petrova, D. Liepa, D. Liepiņa, N. Litevkiene un J. Korosteliova, N. Moroza, A. Mutore, M. Platonova, D. Rumpīte, I. Cirvele, A. Vārtukapteinis, E. Dāce, A. Skalberga, D. Šavlovska un E. Vladimirska, L. Treimane, J. Valdmanis, J. Veckrācis, I. Veisbuka.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 15 (1).Liepāja : LiePA, 2011. 403 lpp.
Rakstu krājumā 15 (1) apkopoti 47 raksti par tēmām „Fonētika”, „Gramatika”, „Leksika”, „Stilistika”, „Vārda diahroniskais un areālais aspekts”. Rakstu autori ir B. Aleksejeva, I. Auziņa, M. Beitiņa, G. Bērziņa, T. Bicjutko, I. Breņķe, M. Brēde, B. Bušmane, O. Bušs, S. Čeirāne, G. Elksnīte, D. Horiguči, I. Indričāne, I. Jansone, A. Kalnača, A. Kalve, L. Kalviša, A. Kazakeviča, E. Krasovska, I. Kuplā, I. Laizāne, K. Levāne-Petrova, I. Liokumoviča, L. Markus-Narvila, A. Meistere, I. Migla, G. Nešpore, L. Oldere, I. Ozola, D. Pavlovska, S. Rapa, A. Roze, V. Ruža, B. Saulīte, I. Sjomkāne, E. Skrūzmane, G. Smiltniece, A. Spalvēna, A. Stafecka, D. Straupeniece, A. Timuška, M. Valpētere, J. Veckrācis, I. Veisbuka, L. Vogina, E. Zilgalve, I. Zuicena.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 15 (2).Liepāja : LiePA, 2011. 361 lpp.
Rakstu krājumā 15 (2) apkopoti 40 raksti par tēmām „Valoda un vide”, „Terminoloģija”, „Tulkošanas jautājumi”. Rakstu autori ir S. Atpile, M. Baltiņš, R. Baranauskiene, O. Beļajevs, I. Bernota, I. Bliska, S. Blumberga, A. Blūmane, I. Briška, I. Druviete, A. Dubova, N. Dzintars, M. Farneste, I. Freiberga, L. Gaile, J. Gridina, I. Grietēna, A. Helviga, L. Iļjinska un T. Smirnova, L. Karpinska, G. Kļava, J. Korosteliova un N. Litevkiene, L. Kurmiņa, V. Kuzina, L. Lauze, D. Liepa, D. Liepiņa, N. Litevkiene, I. Ozola, A. Platace, M. Platonova, E. Proveja, D. Rumpīte un E. Dāce, J. Sīlis, T. Smirnova, I. Stadgale, D. Stronga, D. Šavlovska, L. Treimane, Z. Vinčela.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 14 (1). Liepāja : LiePA, 2010. 376 lpp.
Rakstu krājumā 14 (1) apkopoti 43 raksti par tēmām „Fonētika”, „Gramatika”, „Leksika”, „Stilistika”, „Vārda diahroniskais un areālais aspekts”. Rakstu autori ir I. Auziņa, J. Baldunčiks, M. Beitiņa, G. Bērziņa, K. Blockīte, I. Breņķe, M. Brēde, B. Bušmane, A. Butāne, M. Farneste, I. Jansone, A. Kalnača, A. Kaukiene, D. Laiveniece, D. Liepa, I. Liokumoviča, N. Litevkiene, I. Lokmane, A. Meistere, I. Migla, G. Nešpore, D. Nītiņa, S. Okuņeva, L. Oldere, Ā. Ozola, I. Ozola, D. Pavlovska, K. Pokrotniece, E. Proveja, A. Roze, V. Salmiņa, R. Siliņa-Piņķe, E. Skrūzmane, G. Smiltniece, A. Stafecka, D. Straupeniece, A. Timuška, I. Urbanoviča, A. Urdze, Z. Vinčela, L. Vogina, I. Zuģicka, I. Zuicena.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 14 (2).Liepāja : LiePA, 2010. 376 lpp.
Rakstu krājumā 14 (2) apkopoti 39 raksti par tēmām „Valoda un vide”, „Terminoloģija”, „Tulkošanas problēmas”. Rakstu autori ir M. Baltiņš, T. Bicjutko, L. Bišofa, I. Bliska, S. Blumberga, J. Dorošekno, G. Dreijers, I. Druviete, A. Dubova, N. Dzintars, I. Gusāns, L. Iļjinska, A. Kalve, L. Karpinska, G. Kļava, K. Motivāne, E. Krasovska, I. Kuplā, L. Kurmiņa, L. Lauze, T. Levandovskis, D. Liepa, D. Liepiņa, I. Līsmane, G. Ločmele, L. Ločmele, N. Malašonoka, A. Platace, M. Platonova, K. Politere, S. Polkovņikova, V. Poriņa, I. Pūtele, J. Sīlis, I. Skadiņa, V. Skujiņa, T. Smirnova, I. Stadgale, D. Valentiene, J. Veckrācis.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 13 (1).Liepāja : LiePA, 2009. 335 lpp.
Rakstu krājuma 13 (1) nodaļā „Vārds gramatikā un stilistikā” publicēti I. Auziņas, Dz. Bondas un D. Markus, I. Breņķes, A. Butānes, J. Chojnickas, I. Freibergas, I. Indričānes, B. Ivulānes, A. Kalnačas, I. Koškina un T. Stoikovas, I. Kuplās, D. Laivenieces, I. Lokmanes, A. Meisteres, D. Nītiņas, L. Olderes, A. Rozes, G. Smiltnieces, I. Šmideberga, I. Urbanovičas, I. Zuicenas raksti. Nodaļā „Vārda diahroniskais un areālais aspekts” publicēti B. Bankavas, M. Beitiņas, J. Bērzmārtiņas, I. Brīgznas, B. Bušmanes, G. Elksnītes, B. Glivas, I. Jansones, R. Kregžda, B. Laumanes, I. Miglas, Ā. Ozolas, I. Ozolas, L. Pietes, E. Skrūzmanes, A. Stafeckas I. Zuģickas raksti.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 13 (2).Liepāja : LiePA, 2009. 321 lpp.
Rakstu krājumā 13 (2) publicēti raksti par tēmām „Valoda un vide”, „Terminoloģija” un „Tulkošanas problēmas”. Rakstu autori ir J. Baldunčiks, L. Bišofa, A. Blūmane, M. Brēde, D. Bulzgiene, I. Cīrule, G. Dreijers, A. Dubova, I. Grietēna, L. Iļjinska un Z. Seņķo, D. Joma, M. Kaltigina un I. Ratniece, L. Karpinska, A. Kauliņa, E. Krasovska, V. Krugļevskis, L. Lauze, M. Leitāne, D. Liepa, D. Liepiņa, I. Liokumoviča, G. Ločmele, N. Maskaļūniene, A. Mutore, T. Navicka, D. Pavlovska, K. Politere, A. Platace, M. Platonova, I. Pūtele, B. Saulīte, J. Sīlis, V. Skujiņa, M. Smiltena, T. Smirnova, D. Straupeniece, I. Straupmane, M. Valpētere, B. Uzija.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 12 (1).Liepāja : LiePA, 2008. 324 lpp.
Kopš 2008. gada rakstu krājums „Vārds un tā pētīšanas aspekti” iznāk divos sējumos. 12 (1) laidienā apkopoti 16 raksti (J. Baldunčiks, I. Bernota, G. Bērziņa, J. Bērzmārtiņa, B. Bušmane, G. Elksnīte, B. Gliwa, A. Kaukiene un J. Laučiute, N. Litevkiene, L. Markus-Narvila, L. Piete, A. Platace, S. Rapa, M. Smiltena, A. Stafecka, I. Teilāne) nodaļā „Vārda diahroniskais un areālais aspekts” un 13 raksti (T. Bicjutko, L. Bišofa, M. Brēde, I. Brigzna, B. Ivulāne, N. Jurgaitiene, A. Kalnača, I. Lokmane, I. Saukāne, A. Ščucka, A. Upmane, I. Urbanoviča, B. Uzija) nodaļā „Vārds gramatikā un stilistikā”.
Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 12 (2).Liepāja : LiePA, 2008. 277 lpp.
Rakstu krājumā 12 (2) publicēti 26 raksti tēmās „Valoda un vide”, „Terminoloģija”, „Tulkošanas problēmas”. To autori ir V. Adminiene un E. Jurkoniene, M. Baltiņš, S. Čeirane, J. Dorošenko, Dz. Hirša, N. Jurgaitis, I. Karapetnaja un L. Iļjinska, L. Karpinska, I. Kramiņa, D. Liepa, D. Liepiņa, I. Liokumoviča, D. Pavlovska, M. Platonova, S. Polkovņikova, V. Rudziša, J. Sīlis, V. Skujiņa, T. Smirnova, I. Sproģe, T. Stoikova, S. Šušinskiene un D. Roikiene, D. Valentiene, I. Zariņa, I. Zuicena, V. Žīgure.
VALODU APGUVE
KRIEVU VALODA
Новик Марина, Павловская Лариса.
Падежи.Liepāja : LiePA, 2013. 100 lpp. ISBN 978-9984-864-78-5
Latviešu-krievu lingvistikas un metodikas terminu mācību vārdnīca : svešvalodas teorija un prakse. Sastād. Valentīna Kaļiņina, Larisa Pavlovska, Marina Novika, Eleonora Ņikiforova. Liepāja : LiePA, 2012. 59 lpp. ISBN 978-9984-864-58-7
Павловская Лариса.
Русский язык: фонетика, графика, ортография. Учебное пособие. Liepāja : LiePA, 2007. 128 lpp. ISBN 9984-754-94-4
Павловская Лариса.
Имя существительное в шутку и всерьёз. Liepāja : LiePA, 2004. 71 lpp.
Никифорова Э. И., Новик М. П.
Страноведение: Россия.Liepāja : LPA, 2002. 51 lpp. ISBN 9984-754-006
Никифорова Э. И., Новик М. П.
Практический курс русского языка : Часть II. Имя прилагательное. Глагол. Учебное пособие. Liepāja : LPA, 2001. 90 lpp. ISBN 9984-654-52-4
Павловская Лариса.
Русская фразеология в зеркале латышского языка. Liepāja : LPA, 1998. 249 lpp. ISBN 9984-562-96-4
Калинина Валентина.
Служебные части речи.Учебное пособие. Liepāja : LPA, 1998. 24 lpp. ISBN 9984-562-79-4
FRANČU VALODA
Beļajevs Oļegs.
Parīze. Pilsētas semiotika : mācību līdzeklis. Liepāja : LiePA, 2007. 119 lpp.
Beļajevs Oļegs.
Prakse skolā (franču valodā) : mācību līdzeklis. Liepāja : LiePA, 2007. 33 lpp.
Beļajevs Oļegs.
Franču gramatika (jautājumi un atbildes) : mācību līdzeklis. Liepāja : LiePA, 2006. 72 lpp.
Beļajevs Oļegs.
Franču valodas gramatika (1. daļa) : mācību līdzeklis. Liepāja : LiePA, 2006. 85 lpp. ISBN 9984-754-56-1
Beļajevs Oļegs.
Svešvalodu didaktika (komunikatīvā pieeja svešvalodu apguvē) : mācību līdzeklis. Liepāja : LPA, 2005. 26 lpp.
Beļajevs Oļegs.
Aktuālas valsts mācības problēmas (Francija) : mācību līdzeklis. Liepāja : LiePA, 2005. 111 lpp. ISBN 9984-754-53-7
RAKSTU KRĀJUMS
„VALODU APGUVE: PROBLĒMAS UN PERSPEKTĪVA”
(ISSN 1407-9739)
Valodu apguve: problēmas un perspektīva. Zinātnisko rakstu krājums, XII. Liepājas Universitāte. Redakcijas kolēģijas priekšsēdētāja Diāna Laiveniece. Liepāja : LiePA, 2016. 173 lpp.
(Solvita Sekača t. 63454348)
Rakstu krājuma autori ir Antra Roskoša, Ieva Rudzinska un Iveta Boge, Virginija Pukevičiūtė, Līga Kļaviņa, Dagnija Deimante, Vita Balama, Dace Markus, Santa Daume un Ilona Bukša, Sanita Lazdiņa un Solvita Pošeiko, Ieva Elsberga, Maria de la Paz Diaz Mendoza, Baiba Kačanova, Gillian Cochrane.
Valodu apguve: problēmas un perspektīva. Zinātnisko rakstu krājums, XI. Liepājas Universitāte. Redakcijas kolēģijas priekšsēdētāja Diāna Laiveniece. Liepāja : LiePA, 2015. 165 lpp.
(Solvita Sekača t. 63454348)
Rakstu krājumā ir 12 raksti, to autori ir Vytenis Končius un Hector Sanchez Mouriz, Māra Rozenberga, Rūta Ķemere, Baiba Kačanova, Inese Veisbuka, Daiva Jakavonytė-Staškuvienė,Vaiva Schoroškienė un Jolanta Abramauskienė, Ingēra Tomme-Jukēvica, Dina Bethere, Inese Roste-Plostniece un Kaiva Žīmante, Maija Ročāne un Alīda Samuseviča, Marina Novika, Sandra Smilga.
Valodu apguve: problēmas un perspektīva. Zinātnisko rakstu krājums, X. Liepājas Universitāte. Redakcijas kolēģijas priekšsēdētāja Diāna Laiveniece. Liepāja : LiePA, 2014. 278 lpp.
(Solvita Sekača t. 63454348)
Rakstu krājumā ir apkopoti 19 raksti četrās tematiskajās nodaļās: 1) „Valodu apguve pirmsskolā” (Dalė Roikienė, Gundega Tomele, Ingēra Tomme-Jukēvica, Blāzma Vikmane); 2) „Valodu apguve jaunākajā un vidējā skolas vecumā” (Dina Bethere, Daiva Jakavonīte-Staškuviene, Dangolė Kalesnikienė, Vineta Vaivade un Zenta Anspoka); 3) „Valodu apguves aspekti vidusskolā, augstskolā un topošo skolotāju sagatavošanā” (Reda Baranauskienė, Inga Laizāne, Diāna Liepa un Inta Ratniece, Līga Kļaviņa, Rūta Ķemere, Marina Novika, Solveiga Sušinskienė); 4) „Franču un spāņu valodas didaktika” (Inga Bliska, Oļegs Beļajevs, Māra Rozenberga, Inese Veisbuka).
Valodu apguve: problēmas un perspektīva.Zinātnisko rakstu krājums, IX. Liepājas Universitāte. Redakcijas kolēģijas priekšsēdētāja Diāna Laiveniece. Liepāja : LiePA, 2013. 279 lpp.
(Solvita Sekača t. 63454348)
Rakstu krājumā ir apkopoti 23 raksti trīs tematiskajās nodaļās: 1) „Valodu mācības satura un procesa pētniecība” (Olga Apse, Daiva Jakavonīte-Staškuviene, Dangole Kalesnikiene, Vītenis Končus, Roma Kraučūniene un Aukse Šugždiniene, Diāna Laiveniece, Inga Laizāne, Anna Mutore, Agne Saīlika); 2) „Svešvalodu didaktikas pētniecība skolā” (Oļesja Adilova, Oļegs Beļajevs, Dagnija Deimante-Hartmane, Baiba Kačanova, Rūta Ķemere, Virgīnija Jūrate Pukevičūte un Migle Antaneliene, Vineta Rūtenberga, Inese Veisbuka); 3) „Svešvalodu didaktikas pētniecība augstskolā” (Inita Ābola, Indra Grietēna, Līga Kļaviņa, Larisa Pavlovska, Ieva Rudzinska, Diāna Rumpīte un Elīna Dāce).
Valodu apguve: problēmas un perspektīva.Zinātnisko rakstu krājums, VIII. Liepājas Universitāte. Redakcijas kolēģijas priekšsēdētāja Diāna Laiveniece. Liepāja : LiePA, 2012. 285 lpp.
(Solvita Sekača t. 63454348)
Rakstu krājumā ir 22 raksti, kas sakārtoti piecās tematiskās daļās: 1) „Dzimtās valodas didaktika” (Normunds Dzintars, Viktorija Kuzina, Žanete Tauriņa); 2) „Otrās valodas un svešvalodu didaktika” (Oļegs Beļajevs, Iveta Boge, Dagnija Deimante-Hartmane, Inna Järva, Līga Kļaviņa);3) „Lingvodidaktika un starpvalodu lingvistika” (Inga Bliska, Māra Dirba, Jeļena Gridina, Vytenis Končius, Rūta Ķemere, Thomas Lewandowski, Antra Roskoša); 4) „Runas darbības veidu un tekstveides prasmju attīstība” (Daiva Jakavonytė-Staškuvienė, Daiva Jakavonytė-Staškuvienė un DanguolėKalesnikienė, Egita Proveja); 5) „Mācību līdzekļi un tehnoloģijas valodu apguvē” (Oļesja Adilova, Irina Fiļkina, Marina Novika, Solvita Pošeiko).
Valodu apguve: problēmas un perspektīva.Zinātnisko rakstu krājums, VII. Liepājas Universitāte. Redakcijas kolēģijas priekšsēdētāja Diāna Laiveniece. Liepāja : LiePA, 2010. 308 lpp.
(Solvita Sekača t. 63454348)
Rakstu krājumā ir 26 raksti latviešu, krievu, angļu, vācu valodā. Tie sakārtoti trīs tematiskās daļās: 1) „Valodas apguve multikulturālisma un globalizācijas apstākļos” (Līga Beļicka un Ruta Svētiņa, Inna Järva, Daiki Horiguči, Ulrike Kurth, Rūta Ķemere, Thomas Lewandowski, Larisa Petre, Alnis Stakle); 2) „Didaktikas aspekti valodu apguvē” (Marija Antāne, Elita Balčus, Dagnija Deimante-Hartmane, Indra Grietēna, Daiva Jakavonytė-Staškuvienė, Danguolė Kalesnikienė, Roma Kriaučiūnienė, Virginija Jūrtatė Pukevičiūtė, Olga Romanova, Gundega Tomele);3) „Lingvistikas teorijas, mācību līdzekļi un tehnoloģijas valodu apguvē” (Olga Apse, Inga Bliska, Ina Gode, Selga Goldmane, Ingūna Griškēviča, Diāna Laiveniece, Marina Novika, Egidijus Skarbalius).
Literatūrzinātne
Kastiņš, Juris. Trigonometriskais punkts: pārdomas par Rietumeiropas literatūru. Liepāja : LiePA, 2016. 241 lpp.
ISBN 978-9934-522-92-5
LiepU profesors, vācu literatūras pētnieks J. Kastiņš apkopojis vienā grāmatā 27 rakstus, kas sakārtoti 7 tematiskās nodaļās: „Pie vācu un franču modernās lirikas avotiem”, „Stila plurālisms vācu literatūrā un modernās poētikas problēmas”, „Gotfrīds Benns – personības traģēdija”, „Ceļi un krustceļi – uz kurieni, vācu dzeja?”, „Ginters Eihs: dzeja – trigonometriskais punkts”, „21. gadsimta vācu literatūras epistēmu meklējot”, „Gintera Grasa autobiogrāfiskā triloģija”. Grāmata izmantojama vācu un citu Rietumeiropas tautu literatūras studijās. Kā ievadā norāda autors: „Trigonometriskais punkts ir simboliska metafora, kas ietver sevī domu par mākslu un literatūru, kuras galvenais uzdevums ir patiesības meklējumi, nekļūdīga orientēšanās īstenībā un precīza situācijas novērtēšana.”
Kurzemes rakstnieku silueti : rakstu krājums, 4. Liepāja : LiePA, 2016. 246 lpp.
ISBN 978-9934-522-85-7 (KHI)
Sērijas „Kurzemes rakstnieku silueti” ceturtajā grāmatā iekļauti četri pētījumi par rakstniekiem, kas „centušies kopt Kurzemi un Latviju, ārpus sevis un sevī” (no ievadvārdiem „Kurzemes piesaukšana”) – Edgara Lāma „Ēriks Hānbergs rakstniecībā, žurnālistikā un dzīvē”, Andas Kuduma „Jānis Peters – dzejnieks ar misijas apziņu”, Sandras Okuņevas „Aiz astes notvertais laiks. Māra Runguļa daiļrades vērojumi”, Sigitas Ignatjevas „Laimdota Sēle: dzīve Ventspilī, valodā un vēsturē”.
Literārā Kurzeme. Sastād. Edgars Lāms. Liepāja : LiePA, 2012. 294 lpp.
ISBN 978-9984-864-76-1 (KHI)
Grāmatā ievietotie pētījumi satur literatūras vēstures un kritikas elementus, tajos apvienojas zinātniskais un populārzinātniskais skatījums un stils. Veidotas arī īsas pētīto rakstnieku darbu antoloģijas.
Grāmatā ietverti Andas Kudumas pētījumi par Liepājas puses radošajām apvienībām un trim Liepājas puses dzejniecēm – Guntu Šnipki, Janu Egli, Inetu Stadgali –, Aijas Jansones pētījums par dzejas dienu tradīcijām un to attīstību, Sandra Okuņeva aplūkojusi Kurzemes rakstnieku literatūru bērniem, pievēršoties Jāņa Petera, Māra Čaklā, Ērika Kūļa, Māra Runguļa un Sandras Vensko veikumam, Aija Bumbiere analizējusi Rūdolfa Liedaga daiļradi un Edgara Lāms pievērsies Māra Čaklā, Ērika Kūļa, Modra Zihmaņa, Alberta Caunes un Olafa Gūtmaņa daiļradei.
Kurzemes rakstnieku silueti : rakstu krājums, 3. Liepāja : LiePA, 2010. 266 lpp.
ISBN 978-9984-864-00-6 (KHI)
Rakstu krājumā ietverti četri pētījumi – katrā no tiem aplūkota, raksturota un vērtēta Kurzemes reģionam piederīga rakstnieka literārā darbība, tādējādi izgaismojot četru kurzemnieku – M. Ķempes, M. Kalndruvas, A. Krūkļa, T. Vaidara – daiļrade.
Rakstu krājuma saturs: Anda Kuduma „Mirdza Ķempe: dubultportrets”, Baiba Lāma „Mārtiņš Kalndruva: valodas mākslinieks, dabas brīnumainības un cilvēku dzīvju stāstnieks”, Aija Jansone „Alfrēds Krūklis: romantisko sapņu, dabas un mīlestības gleznotājs vārdos”, Edgars Lāms „Tālis Vaidars: starp varu un sirdsapziņu”.
Kalnačs, Benedikts. Etīdes latviešu drāmas vēsturē. Liepāja : LiePA, 2008. 145 lpp.
ISBN 978-9984-821-55-9
„Etīdes latviešu drāmas vēsturē” ir sakārtotas no B. Kalnača rakstiem, kas publicēti dažādos izdevumos laika posmā no 1994. līdz 2008. gadam, mēģinot izprast drāmas attīstības kopsakarības. 11 publikācijās koncentrēta uzmanība uz nozīmīgiem latviešu drāmas attīstības periodiem, sākot ar 20. gadsimta sākuma drāmu līdz 20. gadsimta 40.−80. gadu dramaturģijai. Vairākās apcerēs blakus latviešu drāmas piemēriem izmantoti arī salīdzinājumi ar igauņu un lietuviešu drāmu.
Kalnačs, Benedikts. Vīnes modernisms. Liepāja : LiePA, 2005. 94 lpp.
ISBN 9984-754-43-X
19. un 20. gadsimta mijā Austroungārijas galvaspilsēta Vīne bija viens no vāciski rakstītās literatūras nozīmīgākajiem centriem. Grāmatā iezīmētas Vīnes kultūrvēsturiskās situācijas aprises, kā arī aplūkotas 19. un 20. gadsimta mijas nozīmīgāko Vīnes dramatiķu – Artura Šniclera un Hugo fon Hofmanstāla darbi.
Gūtmane, Zanda. Tautas vadoņa tēls Raiņa nepabeigtajā traģēdijā „Kajs Grahs”: Intertekstualitātes meklējumi. Liepāja : LiePA, 2004. 135 lpp.
ISBN 9984-754-21-9
Pētījuma pamatā ir disertācija „Varas tēmas interpretācijas Raiņa nepabeigtajā traģēdijā „Kajs Grahs” un Mārtiņa Zīverta nepabeigtajā lugā „Ifigenija”. Darbs veltīts varas tēmas un ar to saistīto antīko motīvu interpretācijas salīdzinājumam Raiņa un M. Zīverta nepabeigtajās lugās, abu latviešu dramaturgu lugu tekstu iespējamo intertekstuālo saspēļu meklējumiem.
Grīnvalde, Ausma. Franču romantisma literatūra 19. gadsimtā. Liepāja : LiePA, 2002. 201 lpp.
ISBN 9984-654-77-X
Grāmatā raksturotas 19. gadsimta romantisma literatūras iezīmes, franču romantisma literatūras attīstības etapi un nozīmīgākie dzejas, prozas un dramaturģijas darbi F. R. de Šatobriāna, A. L. Ž. De Stālas, A. de Viņī, A. Dimā (tēva), Ž. Sandas un V. Igo daiļradē.
Kalnačs, Benedikts. Modernisma drāma Vācijā.Liepāja : LiePA, 2002. 107 lpp.
ISBN 9984-654-76-1
Sērijas „Modernās drāmas vēsture” otrajā grāmatā analizēts vācu literatūras attīstības process 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta divās pirmajās desmitgadēs. Aplūkotas gan vācu literārās dzīves parādības, būtiski kultūrvēsturiski dati un jautājumi par literatūras nozīmīgākajām tendencēm, gan arī atsevišķu autoru (G. Hauptmanis, H. Zūdermanis, F. Vēdekinds, G. Kaizers) daiļrade. Nobeiguma nodaļā aplūkota vācu modernisma dramaturģijas interpretācija Latvijā līdz Pirmajam pasaules karam.
Kalnačs, Benedikts. Modernās drāmas aizsākumi. Liepāja : LiePA, 2001. 82 lpp.
ISBN 9984-654-66-4
Sērijas „Modernās drāmas vēsture” pirmajā grāmatā aplūkoti modernās drāmas aizsākumi 19. gadsimta 70. gadu dramaturģijā. Plašāks ieskats dots par pirmajiem ievērojamākajiem autoriem Henriku Ibsenu, Bjernstjerni Bjernsonu un Augustu Strindbergu.
Grīnvalde, Ausma. Laiks un dzeja : jaunās paaudzes latviešu dzeja 80. gados. Liepāja : LiePA, 2000. 190 lpp.
ISBN 9984-654-29-X
Pētījuma uzmanības lokā Klāva Elsberga, Pētera Brūvera, Amandas Aizpurietes, Annas Rancānes, Māra Melgalva un Guntara Godiņa dzeja, kas iekļauta laikā no 1980. līdz 1991. gadam izdotajās dzejas grāmatās. Atziņas par eksistenciālisma, sirreālisma un simbolizācijas aprisēm 80. gadu jauno autoru dzejā, savdabībām dzejoļu pierakstu veidā.
RAKSTU KRĀJUMS
„AKTUĀLAS PROBLĒMAS LITERATŪRAS ZINĀTNĒ”
(ISSN 1407-4729)
Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā : rakstu krājums, 22. Atb. red. Edgars Lāms. Liepāja : LiePA, 2017. 517 lpp. (KHI)
Rakstu krājumā ir 39 raksti sakārtoti 9 nodaļās jeb tematiskās rakstu kopās: „Latviešu klasiskās literatūras pētniecības dažādi aspekti” – K. A. Belševica, D. Ausekle, S. Kušnere, A. Medne; „Literatūra un literārais process LPSR” – S. Raudive, M. Eversone, A. Ābiķe-Kondrāte; „Latviešu literatūra trimdā un Latvijā” – I. Daukste-Silasproģe, E. Lāms, K. Krieviņa, B. Simsone, A. Gaigala; „Latviešu mūsdienu romāna („MĒS. Latvija, XX gadsimts”) pētniecība” – Z. Gūtmane, A. Kuduma, B. Kalnačs; „Cittautu literatūras vēsture un šodiena” – J. Kastiņš, L. Ločmele, G. Buivīte, N. Brazausks, K. Gorņaka, M. Čebotarjovs, V. Pjēri, I. Orehovs; „Literatūras teorijas un tulkošanas problēmas” – A. Helviga, L. Petruļone, Z. Šteimane; „Latinitāte latviešu un cittautu kultūrā” – O. Lāms, L. Bodniece, M. Laizāns, I. Gusāns; „Teātra vēsture un teorija” – Ē. Zirne, I. Rodiņa, V. Lēvalde; „Baltu folklora, mitoloģija, etnogrāfija” – Ž. Vičinsks, I. Ančevska, J. Jaunzema, E. Žvarte, E. Gailīte, D. Ūdre.
Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā : rakstu krājums, 21. Atb. red. Edgars Lāms. Liepāja : LiePA, 2016. 354 lpp. (KHI)
Rakstu krājumam ir precizēts nosaukums, bet būtība paliek nemainīga – apkopot rakstus par literatūru, kultūru, teātri. Krājumu veido 9 tematiskas rakstu kopas: „Aspazijas un Raiņa studijas” (V. Hausmanis, I. Stikāne, E. Lāms, V. Zelče); „Rainis un teātris” (L. Mellēna-Bartkeviča, I. Rodiņa, Ē. Zirne); „Aktuālie procesi Baltijas valstu literatūrā” (I. Daukste-Silasproģe, Z. Gūtmane, L. Laurušaite); „Latviešu literatūra gadu gaitā” (I. E. Kalniņa, D. Ausekle, K. Krieviņa, S. Okuņeva); „Latviešu jaunlaiku romāns” (E. Eglāja-Kristsone, J. Dibovska, S. Ignatjeva, A. Kuduma); „Populārās literatūras problēmaspekti” (B. Simsone, A. Priedīte, B. Šiliņa); „Cittautu literatūras personības, procesi un problēmas” (L. Bodniece, M. Čebotarjovs, I. Kangro, J. Kastiņš); „Literatūras teorija un literārais process” (A. Helviga, G. Vanagaite, L. Lauska); „Teātris, kultūra un komunikācija” (V. Lēvalde, Z. Daudziņa).
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : rakstu krājums, 20. Atb. red. Edgars Lāms. Liepāja : LiePA, 2015. 387 lpp. (KHI)
Rakstu krājumā apkopots 31 raksts. Ievadvārdus uzrakstījis krājuma atbildīgais redaktors Edgars Lāms. Krājumu veido 7 tematiskas rakstu kopas: „Latviešu prozas un dramaturģijas vēsture” (M. Grudule, B. Kalnačs, I. Kalniņa, L. Vusa-Mundeciema, D. Ausekle, A. Medne, I. Daukste-Silasproģe, O. Senkāne, A. Rožkalne); „Latviešu dzejas aktuālie jautājumi” (M. Rižijs, E. Lāms, A. Kuduma); „Aktuālie procesi Baltijas jūras valstu literatūrā” (A. Mīkolaitīte, L. Lauska, Z. Gūtmane, E. Mārtuža); „Literatūra bērniem un jauniešiem” (A. Avotiņa, I. Stikāne, A. Gaigala, D. Zirnīte); „Literatūra, teātris, personības” (L. Mellēna-Bartkeviča, I. Rodiņa, Ē. Zirne, K. Vērdiņš, V. Lēvalde); „Literatūras teorija, kritika, komunikācija” (A. Baltgalve, L. Bodniece, B. Simsone, J. Kastiņš, G. Siliņa); „Folklora, mitoloģija, literatūra” (S. Laime, I. Kuzmina).
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : rakstu krājums, 19. Atb. red. Edgars Lāms. Liepāja : LiePA, 2014. 400 lpp. (KHI)
Rakstu krājumā apkopoti 39 raksti, kuru autori ir no Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Ventspils Augstskolas un Rēzeknes Augstskolas, kā arī pētnieki no Lietuvas, Čehijas un Vācijas. Krājumu veido 7 tematiskas rakstu kopas: „Literatūras un kultūras teorija” (O. Senkāne, A. Helviga, I. Gorņeva); „Klasiskā un modernā latviešu literatūra” (E. Lāms, A. Medne, I. Daukste-Silasproģe, B. Simsone, Z. Kārkla, A. Kuduma, I. Jansone, S. Ratniece, I. Barovskis); „Latviešu literatūra un Eiropas konteksti” (P. Štolls, B. Kalnačs, O. Komarova, I. Kačāne, S. Gaižūns, A. Skrābane); „Literatūra bērniem un jauniešiem” (I. Kopmane, I. Stikāne, D. Zirnīte, A. Gaigala); „Cittautu literatūra, kultūrpētniecība un filozofija” (L. Bodniece, G. Dreijers, V. Vēvere, J. Kastiņš un I. Kangro, E. Goškina, A. Jakovele, I. Suhane); „Literatūra, kultūra, komunikācija” (A. Priedīte, A. Medveckis, I. Garda-Rozenberga, K. Kirša, L. Ardava, L. Vusa-Mundeciema, K. Krieviņa); „Teātra procesi” (V. Lēvalde, I. Ļaha, L. Mellēna).
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : rakstu krājums, 18. Atb. red. Edgars Lāms. Liepāja : LiePA, 2013. 368 lpp. (KHI)
Rakstu krājuma 18. turpinājumizdevums ir apjomīgs, ar saturiski ļoti plaša diapazona rakstiem iezīmējas starpdisciplināras kopsakarības un ārpusliterārie konteksti. „Literatūra un filozofija; literatūra, komunikācija un mediji; literatūra, folklora un mitoloģija; literatūras teorija; latviešu literatūra un cittautu literatūra – tie ir galvenie saturiskie lauki, par kuriem reflektējuši pētnieki, tāpēc izdevumā ievietotie materiāli varētu interesēt ne tikai literatūrpētniecības jomas zinātniekus vien,” tā krājuma ceļavārdos raksta Edgars Lāms. Rakstu autori ir Laura Ardava, Dagmāra Ausekle, Ingus Barovskis, Lidija Belozjorova, Didzis Bērziņš, Pauls Daija, Inguna Daukste-Silasproģe, Guntars Dreijers, Ieva Garda-Rozenberga, Ilona Gorņeva, Anita Helviga, Ilze Jansone, Ilze Kangro, Juris Kastiņš, Zita Kārkla, Kristiāna Kirša, Oksana Komarova, Anda Kuduma, Sigita Kušnere, Liene Lauska, Edgars Lāms, Klinta Ločmele, Laimdota Ločmele, Sandra Ratniece, Aija Rozenšteine, Olga Senkāne, Gita Siliņa, Bārbala Simsone, Ilva Skulte, Anita Stašulāne, Ilze Stikāne, Laura Uzule, Simona Sofija Valke, Kārlis Vērdiņš, Velga Vēvere, Inga Žolude.
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : rakstu krājums, 17. Sastād. Edgars Lāms. Liepāja : LiePA, 2012. 336 lpp.
(KHI)
Rakstu krājumā dominē nacionālās identitātes meklējumi Baltijas literatūrā un kultūrā: stabilais, mainīgais, zaudētais. Rakstu autori ir Ieva Beitika, Didzis Bērziņš, Rūta Birzleja, Eva Birzniece, Inga Deigele, Zigrīda Frīde, Ieva Garda-Rozenberga, Līga Greiškane, Zanda Gūtmane, Anita Helviga, Benedikts Kalnačs, Juris Kastiņš un Valentīna Sokolova, Zita Kārkla, Renāte Kārkliņa, Oksana Komarova, Anda Kuduma, Tatjana Lavrecka, Daina Leimane, Inga Levane, Klinta Ločmele un Evija Ziemele, Dace Lūse, Ilona Ļaha, Aija Priedīte, Sanita Reinsone, Gita Siliņa, Anna Stepiņa, Laura Uzule, Inese Valtere, Kārlis Vērdiņš, Māra Zirnīte, Linda Zulmane, Inga Žolude.
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : rakstu krājums, 16. Sastād. Zanda Gūtmane. Liepāja : LiePA, 2011. 257 lpp.
Rakstu krājuma plašāko kopu veido raksti, kuros ar atšķirīgu pētniecisko stratēģiju palīdzību analizētas literatūras un vēstures mijattieksmes, vēsturiskās pieredzes izpausmes nacionālās rakstniecības un Baltijas reģiona kontekstā (Pauls Daija, Inese Valtere, Tatjana Lavrecka, Daina Leimane, Ilze Kļaviņa, Benedikts Kalnačs, Anda Kuduma, Dagmāra Ausekle, Zanda Gūtmane, Eva Birzniece, Elīna Skujiņa, Ilze Stikāne, Marians Rižijs). Otrajā daļā atrodami raksti, kas veltīti cittautu literatūras recepcijai (Simona Sofija Valke, Oksana Komarova, Mārīte Opincāne, Juris Kastiņš, Ilze Kangro). Atsevišķu sadaļu veido raksti, kas veltīti dažādu teorētisko aspektu analīzei (Edgars Lāms, Inese Paklone, Anita Helviga, Renāte Kārkliņa). Pēdējo rakstu kopu veido pētījumi folkloristikā (Aigars Lielbārdis, Sandis Laime, Jolanta Stauga).
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : rakstu krājums, 15. Sastād. Zanda Gūtmane. Liepāja : LiePA, 2010. 210 lpp.
Krājumā publicētie raksti veltīti folkloristikai – Rita Treija, Gita Girņus, Ieva Vītola, Marija Butikova; latviešu literatūras vēsturei – Inta Genese-Plaude, Dagmāra Ausekle, Linda Zulmane; literāro kontaktu analīzei – Oksana Komarova, Ilze Kļaviņa, Silvestrs Gaižuns; trimdas izjūtu atspoguļojumam – Eva Birzniece, Sandra Meškova, Olga Senkāne; literatūras un laikmeta mijattieksmēm – Edgars Lāms, Mārtiņš Kaprāns, Zanda Gūtmane, Anda Kuduma, Ieva Kalniņa; dzejas izpētei – Marians Rižijs; bērnu literatūras analīzei – Ilze Stikāne; līdzautorības jautājumiem – Inese Paklone; cittautu literatūras vēsturei – Mārīte Opincāne, Ilze Kangro, Juris Kastiņš.
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : rakstu krājums, 14. Sastād. Zanda Gūtmane. Liepāja : LiePA, 2009. 217 lpp.
Rakstu krājumā autoru darbi ir sakārtoti piecās daļās: 1) Baltijas reģiona literatūra: vēsture un mūsdienas (Silvestrs Gaižūns, Sandra Ratniece, Ilze Kačāne, Juris Rozītis, Olga Senkāne, Sandra Godiņa, Daiga Zirnīte, Ilona Ļaha, Marians Rižijs, Anda Kuduma, Kārlis Vērdiņš, Edgars Lāms); 2) Postsociālisma literatūra: izpausmes un izpēte (Juris Kastiņš, Jurate Sprindīte, Laura Laurušaite); 3) Postsociālisma literatūra: latviešu literatūra pasaulē (Pāvels Štolls, Eva Eglāja-Kristsone, Dagmāra Ausekle un Ilze Kangro); 4) Literatūra un teātris (Ilze Kļaviņa, Ieva Kalniņa); 5) Mitoloģija un folklora (Bārbala Simsone, Rūta Muktupāvela, Gita Girņus, Aivars Zariņš, Ieva Garda-Rozenberga).
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : rakstu krājums, 13. Sastād. Anda Kuduma. Liepāja : LiePA, 2008. 268 lpp.
Nodaļā „Baltijas reģiona literatūra: vēsture un mūsdienas” publicēti Māras Grudules, Elīnas Vasiļjevas, Alīnas Romanovskas, Jura Rozīša, Valda Ķikāna, Sandras Ratnieces, Olgas Senkānes, Rudītes Rinkevičas, Kārļa Vērdiņa, Austras Gaigalas, Ilzes Stikānes raksti. Nodaļā „Salīdzināmā literatūrpētniecība” publicēti Jura Kastiņa, Ilonas Ļahas, Pāvela Štolla, Benedikta Kalnača, Ingunas Daukstes-Silasproģes, Evas Eglājas-Kristsones, Zandas Gūtmanes, Lauras Laurušaites raksti. Jāņa Buholca raksts veido nodaļu „Literatūra un filozofija”. Nodaļā „Literatūra un teātris” ir Ilzes Kļaviņas, Silvijas Geikinas. Dainas Leimanes raksti. Nodaļā „Folklora un mitoloģija” publicēti Sigmas Ankravas, Gitas Girņus, Aigara Lielbārža, Sanda Laimes, Jaroslava Firsova raksti.
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : rakstu krājums, 13. Populārās un elitārās tendences literatūrā un mākslā. Sastād. Anda Kuduma. Liepāja : LiePA, 2008. 103 lpp.
Atsevišķā krājumā izdalīti 11 raksti, kas veltīti populārās un „augstās” jeb elitārās mākslas jautājumiem. Krājumā ietverto pētījumu saturs ir laiktelpa – visdažādākā: no Kallimaha himnām un Vergilija didaktiskajām poēmām līdz Stefanam Malarmē, mūslaiku fantāzijas literatūrai un Helēnas Fīldingas pasaules bestselleram „Brigitas Džounsas dienasgrāmata; no populārajām un elitārajām tendencēm 18. gs. otrās puses un 19. gs. sākuma latviski rakstošo vācbaltiešu darbos līdz Anšlavam Eglītim, Zigmundam Skujiņam, līdz Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna rokoperas „Kaupēn, mans mīļais!” fenomenam. Rakstu autori ir Ingars Gusāns, Vita Paparinska, Astra Skrābane, Bārbala Stroda, Sandra Meškova, Irina Kuzmina, Pauls Daija, Anita Stašulāne, Edgars Lāms, Lita Silova, Edīte Tišheizere.
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : rakstu krājums, 12. Sastād. Ieva E. Kalniņa. Liepāja : LiePA, 2007. 347 lpp.
Krājuma 6 nodaļās „Baltijas reģiona literatūra: vēsture un mūsdienas” (Alīna Romanovska, Sandra Ratniece, Kristīne Roze, Rudīte Rinkeviča, Ieva Kalniņa, Inese Vasiļjeva, Ilze Stikāne), „Dzeja un laikmets: par un pret” (Kārlis Vērdiņš, Edgars Lāms, Valdis Ķikāns, Anda Kuduma, Austra Gaigala, Marians Rižijs, Stefans Keslers), „Salīdzināmā literatūrpētniecība” (Juris Kastiņš, Ilze Kangro, Eleonora Ņikiforova, Silvestrs Gaižūns, Olga Senkāne, Irina Kuzmina, Ilze Kačāne, Ingrīda Kupšāne, Aurēlija Mīkolaitīte, Sintija Buhanovska, Ilze Plaude, Astra Skrābane, Ilona Ļaha), „Literatūra un filozofija” (Laimdota Ločmele), „Literatūra un teātris” (Mārīte Gulbe, Linda Burda, Egidijus Mažints), „Folklora un mitoloģija” (Beatrise Reidzāne, Ieva Garda, Gita Girņus, Laila Vācere, Bārbala Stroda, Sandis Laime, Jaroslavs Firsovs) apkopoti 38 raksti.
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : rakstu krājums, 11. Sastād. Edgars Lāms. Liepāja : LiePA, 2006. 195 lpp.
Raksti sakārtoti 4 nodaļās „Baltijas reģiona literatūra: vēsture un mūsdienas” (Rimands Ceplis, Silvestrs Gaižūns, Māra Grudule, Sandra Ratniece, Alīna Romanovska, Ilze Stikāne); „Salīdzināmā literatūrpētniecība” (Ilona Boluža, Juris Kastiņš, Ilona Ļaha, Bārbala Stroda, Pāvels Štolls, Andrejs Vasiļenko, Kārlis Vērdiņš); „Literatūra un teātris” (Rita Aleknaite-Beļauskiene, Egidijus Mažints, Vigmants Butkus, Ilze Kļaviņa, Ingrīda Vilkārse); „Literatūra un filozofija” (Ilze Knoka, Inguna Sekste, Olga Senkāne, Anita Stašulāne, Velga Vēvere).
Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : rakstu krājums, 11. Stāsts: identitāte un modernie meklējumi. Sastād. Edgars Lāms. Liepāja : LiePA, 2006. 79 lpp.
No zinātnisko rakstu krājuma, kas tapis uz 2005. gada Liepājas konferences referātu bāzes, izdalīti raksti par stāsta problemātiku. Analīzei izmantota latviešu, lietuviešu un vācu stāstniecības pieredze. Stāsts atklājas kā variatīvi plašs un produktīvs prozas žanrs, gan kā vēstījuma veids un citu žanru nozīmīga sastāvdaļa, gan arī kā folklorā un vēsturē aktuāla kategorija. Publicēti Dagmāras Ausekles, Baibas Belas-Krūmiņas, Ingunas Daukstes-Silasproģes, Zandas Gūtmanes, Edgara Lāma, Saules Matulevičienes, Audingas Peluritites, Astras Skrābanes raksti.
LETONIKA, FOLKLORISTIKA, KULTUROLOĢIJA
Piemares ļaudis un likteņi : rakstu krājums, Nr. 1. Atb. red. Ieva Ozola. Liepāja : Liepājas Universitātes izdevniecība LiePA, 2015. 157 lpp.
ISBN 978-9934-522-60-4 (KHI)
Letonikas 5. kongresa Liepājas konferenci, kas notika 2013. gada 24. un 25. oktobrī, pirmo reizi vienoja nosaukums „Piemares ļaudis un likteņi”. Uz konferencē nolasīto referātu pamata izveidots rakstu krājums, kura autori ir 12 pētnieki. Anda Kuduma atklājusi Mirdzas Ķempes Liepājas bataljona personības, Karīna Krieviņa aprakstījusi mūzikas daudzveidīgo klātbūtni Olafa Gūtmaņa dzīvesgājumā, Leonija Vuss-Mundeciema izgaismojusi Zentas Mauriņas daiļradi aukstā kara ēnā, Ieva Ozola raksturojusi Lejaskurzemes izlokšņu dotumus Antoņinas Reķēnas pētījumos, Gunta Smiltniece apkopojusi vērojumus Liepājas lingvistiskajā ainavā, Daiga Straupeniece pievērsusi uzmanību tām Būtiņģes un Sventājas dzimtām, kuru pēcteči dzīvo Liepājā, Inga Bliska aprakstījusi baltu un franču tautu kultūrvēsturiskās saiknes romānā „Kurzeme francūža acīm”, Ārija Kolosova raksturojusi Latvijas tautas frontes veidošanās atainojumu laikrakstā „Komunists”, Agrita Ozola izpētījusi Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss, Inta Dišlere atklājusi Zigfrīda Annas Meirovica dzimtas saikni ar Durbi un Tukumu, Santa Mazika dalījusies pārdomās par Aijas Druvaskalnes-Urdzes dzīvesceļa izpausmēm glezniecībā, Nora Vilmane sniegusi pārskatu par Eduarda Jaunzema fotogrāfiju kolekciju Brazīlijā.
Tišheizere Edīte.
Abpus rāmjiem : sarunas par mākslu un dzīvi. Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts.Liepāja : LiePA, [2014]. 153 lpp.
ISBN 978-9934-522-16-1 (KHI)
Autore Edīte Tišheizere grāmatas priekšvārdā raksta: „Intervija ir ļoti īpašs publikācijas veids: nereti, lai atvērtuvaroni, pašam intervētājam jāatverasne mazāk – uzticēšanās var būt tikai abpusēja. [..] šajā abpusējās uzticēšanās un ieinteresētības laukā bieži vien uzplaukst kaut kas tāds, kas neiederas ne preses izdevuma rāmjos, ne sarunas tēmā.” Grāmatā apkopotas sarunas ar Oļgertu Kroderu, Feliksu Deiču, Juri Bartkeviču, Imantu Resni, Māru Zālīti, Baņutu Rubesu, Jāni Menci, Borisu Bērziņu. Un, kā izrādās, pats galvenais jautājums ir – kas ir māksla, kam tā vajadzīga un kāpēc tik daudzi ir gatavi tās dēļ ziedot un ziedoties.
Bija tāds gadījums : no kurzemnieku stāstījumu folkloras 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā. Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts.Sastād. Gita Girņus.Liepāja : LiePA, 2012. 90 lpp.
ISBN 978-9984-864-63-1 (KHI)
Krājuma sastādītāja Gita Girņus ievadā raksta: „Es gribu pastāstīt..! Šie vai mazliet citādi izteikti vārdi ir aicinājums uz sarunu, uz kopā būšanas brīdi, kurā ikviens varam kļūt gan klausītājs, gan stāstnieks. Tādā mirklī stāstam tiek piešķirta dzīvība, lai vēlāk tas uzsāktu savu, no mums jau neatkarīgu ceļu, savedot kopā citus klausītājus un citus stāstītājus.” Krājumā publicētie teksti ir daļa no Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārajā institūtā kopš 1988. gada uzkrātajiem materiāliem, kas iegūti gan studentu praksē, gan zinātniskajās ekspedīcijās. Krājumā ir 141 teksts no 56 teicējiem (ar norādi uz pierakstīšanas vietu un laiku). Teksti sakārtoti trīs tematiskās daļās: „Gribi tici – gribi netici!”, „Tā esot bijis!”, „Nu, taisni jāsmejas!”.
Novadnieciskās identitātes meklējumi Kurzemē : rakstu krājums. Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongress un Letonikas 4. kongress 2011. gada 19.–20. oktobrī Liepājas Universitātē.Liepāja : LiePA, 2012. 193 lpp.
ISBN 978-9984-864-79-2 (KHI)
2011. gada rudenī Letonikas 4. kongress tika organizēts kopā ar Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresu. Šajā apvienotajā kongresā darbojās arī Liepājas sekcija „Novadnieciskās identitātes meklējumi Kurzemē”, kurā izskanēja referāti vēstures, socioloģijas, valodniecības, literatūrzinātnes, teātra vēstures, mākslas vēstures, folkloristikas un muzikoloģijas jomā. Uz Liepājā nolasīto referātu pamata tapis šis rakstu krājums, kas tiek piedāvāts Kurzemes vēstures, valodas un kultūras procesos ieinteresētajiem lasītājiem. Raksti sakārtoti trīs daļās: 1) „Kurzemes kultūras identitātes izpausmes” (Inga Doniņa, Aija Jansone, Inta Klāsone, Santa Mazika, Arturs Medveckis, Ilze Valce); 2) „Latviešu valoda Lejaskurzemē” (Maigone Beitiņa, Brigita Bušmane, Liene Markus-Narvila, Ieva Ozola); 3) „Kurzemnieciskie aspekti literatūrā” (Inga Bliska, Anda Kuduma, Leonija Vuss-Mundeciema). Priekšvārda „Kurzemes kultūras mantojuma pētniecības aktualitāte un problēmas” autors ir Edgars Lāms.
Tišheizere Edīte, Borga Zanda.
Režijas virzieni un personības Liepājas teātrī. Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts.Liepāja : LiePA, 2010. 132 lpp.
ISBN 978-9984-864-19-8 (KHI)
Liepājas teātris savā pamatvirzībā kopš dibināšanas ir bijis viena virziena kopējs – izrādes galvenokārt ir radītas psiholoģiski reālistiskā teātra garā. Bet nereti Liepājas teātris ir ģenerējis novatoriskas, visai latviešu skatuves mākslai būtiskas idejas, kuras pēc tam attīstījuši citi teātri un mākslinieki. Ik pa laikam tieši Liepājas teātrī rodams aizsākums novatoriskiem režijas strāvojumiem, ko pēc tam pilnveido citos Latvijas teātros. Grāmatai ir trīs daļas: 1. daļā „Liepājas teātra režisori un viņu darbība līdz II Pasaules kara beigām” (par Jāni Zariņu); 2. daļā „Liepājas teātra režisori pēc II pasaules kara” (par Nikolaju Mūrnieku, Irmgardi Mitrēvici, Oļgertu Kroderu, Herbertu Laukšteinu, Juri Bartkeviču); 3. daļā „Režija Liepājas teātrī postmodernisma laikā” (par Mārtiņu Eihi, Rolandu Atkočūnu, Dž. Dž. Džilindžeru).
Rucavā, tur Paurupē… Etnogrāfija, folklora, valoda : rakstu krājums. Liepāja : LiePA, 2008. 467 lpp.
ISBN 978-9984-821-28-3 (KHI)
Rakstu krājuma centrā ir Rucava, kas aplūkota no dažādu nozaru – valodniecības, folkloristikas, etnogrāfijas – pētnieku skatupunkta, kopā radot plašu un daudzpusīgu priekšstatu par šo Kurzemes vietu. Ietverti Uļas Gintneres, Sandras Aigares, Guntas Timbras, Māras Vīksnas, Miķeļa Balčus, Brigitas Bušmanes, Benitas Laumanes, Kristīnes Kapiņas un Ievas Ozolas pētījumi.
Rakstu krājumā ievietoti arī Rucavas izloksnes teksti (Būtiņģe, Nida, Pape, Paurupe).
RETROSPEKTĪVS IZDEVUMS
Viņu laiks laipu met. Liepājas filologu zinātniskie raksti, konferenču tēzes un publicistika (retrospekcija 20. gadsimta 60.–90. gadu pētījumos). Krājuma atb. red. Diāna Laiveniece. Liepāja : LiePA, 2013. 136 lpp.
ISBN 978-9984-864-97-6
Krājumā apkopotas 20 publikācijas, kas tapušas pagājušā gadsimta 60.–90. gados Liepājā un sākotnēji iespiestas dažādos zinātnisko un metodisko rakstu krājumos, konferenču materiālos un pedagoģiskajā presē Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Rakstu autori ir Liepājas filologi, kas tolaik strādāja V. Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras katedrā (Maigone Beitiņa, Dzidra Dombrovska, Ausma Grīnvalde, Vilma Kalme, Rihards Kārkls, Biruta Petre, Ārija Ptičkina, Antoņina Reķēna, Dzintra Skrube, Vaira Strautiņa, Alma Šmite). Raksti grupēti ap trim pamattēmām: 1) filologu izglītošana Liepājā; 2) bērnu valodas kopšana, 3) runas un domāšanas attīstība. Krājumam pievienotas norādes par pirmpublicējumiem, ziņas par autoriem un viņu nozīmīgāko darbu bibliogrāfija.
DAIĻLITERATŪRA
Rūsiņš, Jēkabs. ... atnāc, draugs, pretī man... Dzejas izlase. Sastādītāja un priekšvārda autore Anita Helviga. Liepāja : LiePA, 2017. 243 lpp.
ISBN978-9934-569-06-7
Jēkaba Rūsiņa dzejas izlase sakārtota un izdota dzejnieka simtajā gadadienā. Līdz šim viņa dzeja vienkopus nav bijusi lasītājiem pieejama. Dzejnieka vārdu atpazīstamu dara dzejolis „Liedagā”, kas kopā ar Imanta Kalniņa melodiju ir kļuvis par katra liepājnieka sirdsdziesmu, tāpēc izlases nosaukumā likta pirmā rinda no tā. Izlasei ceļavārdus devis komponists Imants Kalniņš, dzejniece un žurnāliste Aina Pāvulīte, rakstnieks Ēriks Hānbergs. Redaktors Edgars Lāms. Ilustrācijas zīmējis Ēvalds Vanags. Dizaina un maketa autors Uldis Baltutis. No grāmatas vāka noraugās dzejnieka acis.
Skanošs kā sudrabs ir mans laiks.Liepājas Universitātes studentu un absolventu dzejas un īsprozas almanahs (1954– 2014). Liepāja : LiePA, 2014. 229 lpp.
ISBN 978-9934-522-36-9(KHI)
Almanahā apkopoti dažāda vecuma un pieredzes autoru atšķirīgas mākslinieciskās ievirzes un raudzes dzejas un prozas sarecējumi. Visus 39 autorus vieno piederība Liepājas Universitātei. Autoru vidū ir gan Latvijas sabiedrībā labi zināmi vārdi (piem., Ēriks Hānbergs, Edvīns Tauriņš, Sandra Vensko, Jana Egle), gan šodienas studenti, maģistranti, doktoranti, gan arī aizsaulē aizgājušie (Uldis Leinerts, Edvīns Eglājs, Leons Spinga, Vineta Didrihsone). Almanaha māksliniecisko noformējumu veidojis Artūrs Ziediņš.
Gūtmanis, Olafs. Raksti, 1.Sast. Edgars Lāms. Liepāja : LiePA, 2006.514 lpp.
ISBN 9984-754-67-7 (KHI)
Pirmajā sējumā iekļauta dzeja no autora pirmajiem pieciem krājumiem „Stiprie mezgli” (1964), „Zilā glūda” (1972), „Disonanse” (1977), „Atgriešanās ceļš” (1981) un „Saulgrieži” (1985).
Gūtmanis, Olafs. Raksti, 2.Sast. Edgars Lāms. Liepāja : LiePA, 2007.400 lpp.
ISBN 9984-754-79-0 (KHI)
Otrajā sējumā iekļauta O. Gūtmaņa mākslinieciskā brieduma laika dzeja. Krājuma „Godavārti” (1996) un „Visa laba jāņuzāle” (2001) teksti iekļauti pilnībā. Sējumu papildina grāmatās nepublicētie dzejdarbi, kuri tapuši laikā no 80. gadu beigām līdz 2006. gada rudenim.
Gūtmanis, Olafs. Raksti, 5.Sast. Edgars Lāms. Liepāja : LiePA, 2012.733 lpp.
ISBN 978-9984-864-50-1 (KHI)
Olafa Gūtmaņa Rakstu piekto sējumu lielākoties veido iepriekš nepublicēti darbi dzejā un prozā, turklāt lielākā daļa sējumā ietverto darbu ir sarakstīti pēdējos dzīves gados. Ievietotas arī O. Gūtmaņa dienasgrāmatas, kas rakstītas 2010. un 2011. gadā.
Informāciju sagatavoja
LiepU HMZF referente Anita Helviga (63483781)
KHI sekretāre Sigita Ignatjeva (63454183)
Informācija atjaunota 2017. gada 30. maijā